Uzrakstīts iesniegums, nokārtoti vajadzīgie dokumenti un pārbaudīta veselība. Šodien tiek izsniegts formas tērps.
Raivo Teivāns, uzņēmējs un zemessarga kandidāts atzīst, ka pēc notikumiem Ukrainā daudzi latviešu puikas papildina Zemessardzes rindas.
„Man ir mazs bizness.. Laiku varu saplānot un uzticēt kolēģiem vadīt uzņēmumu,” saka Teivāns.
Zemessardzes 17.bataljona rindas otrdien papildina 13 jauni zemessargi - kandidāti dod zvērestu un kļūst par pilntiesīgiem zemessargiem.
Murjāņu sporta ģimnāzijas audzēknis un zemessarga kandidāts Māris Lancmanis stāsta, ka pievienoties Zemessardzei izdomāja pats, un neslēpj, ka tas ir saistīts ar notikumiem Ukrainā.
"Ja jau palīdz valstij, tad pati par sevi sajūta laba,” viņš uzsver.
Pēdējā laikā iedzīvotāju interese par iespēju iestāties Zemessardzē un brīvajā laikā apgūt militārās zināšanas palielinās.
Bankas darbinieks un zemessarga kandidāts Māris Grīnbergs atklāj, ka „iepriekš likās - nekas nevar notikt ar mums, bet, kas pasaulē notiek, šaubas sāk rasties”.
„Pats esmu dzimis zīmīgā datumā, 21.janvārī . Opītis barikādēs stāvēja. Ome bija izsūtīta uz Sibīriju. Daudz jau nevajag, tikai parādīt, ka divas trīs dienas varam noturēt, tad jau mums nāktu palīdzēt,” spriež Grīnbergs.
Virsseržants Alens Plisko par topošiem zemessargiem saka – „viņiem jāsaprot, kādu soli viņi šodien sper - pieņem svinīgo zvērestu”.
„Un jāsaprot, ka šie pienākumi pret valsti nebūs tikai tā – „uzvilku formu un esmu kļuvis karavīrs”. Jāsaprot, ka notiek mācības, aktivitātes un viņiem ir jānāk un jānāk gataviem X stundā paņemt ieroci un doties aizstāvēt savu valsti,” uzsver Plisko.
Zemessardze ir gatava uzņemt un apmācīt visus brīvprātīgos, ja vien ir pietiekams finansējums. Aizsardzības ministrija uzskata - ņemot vērā šī brīža drošības situāciju Eiropā, Zemessardze ir jāstiprina un jāmodernizē. Pēc aizsardzības ministra lūguma, valdība otrdien Zemessardzei piešķīra 780 tūkstošus eiro apmācībai un jaunsardzes nometņu rīkošanai.
„Ja tagad iestājās jauna gada gājuma cilvēki, viņiem militārās zināšanas ir ļoti ierobežotas. Cilvēki ir jāsagatavo militārajam dienestam vai Zemessardzei no nulles. Šī nauda ir svarīga apmācību procesa organizēšanai,” uzsver Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona komandieris pulkvežleitnants Valērijs Kovgerns.
Papildfinansējums ļaus apmācīt ap 500 jaunu zemessargu. Vēl 1800 jaunsargi šogad varēs apmeklēt mācību nometnes. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 8 tūkstoši zemessargu. Viņi ir arī armijas kadru rezerve, bieži vien pēc kāda laika daudzi zemessargi pāriet uz profesionālo dienestu.
