Kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2014.gadā galvaspilsētā reģistrēto balsstiesīgo skaits praktiski nav mainījies. Un tomēr šoruden no Rīgas apgabala, kam tiek pieskaitītas arī diasporas balsis, ievēlēs par trīs deputātiem vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, kas arī būs vēsturiski augstākais mandātu skaits Rīgai. Izmaiņas sekmējis tieši ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita būtisks pieaugums. Tomēr iepriekšējo vēlēšanu pieredze rāda, ka aiz valsts robežām vēlētāju aktivitāte ir ievērojami zemāka - pagājušajās vēlēšanās Rīgā nobalsoja 70% balsstiesīgo, ārvalstīs - 26%.
"Iznākumā no tām vietām, ko ārzemes dod Rīgas vēlēšanu apgabalam,
balsotāji ārzemēs aizpilda mazāko daļu no savām vietām," norāda Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs.
Iepriekšējās vēlēšanās balsstiesīgie ārzemēs reāli sadalīja divas no viņiem paredzētajām piecām deputātu vietām, pārējās atstājot Rīgai. Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs lēš - pie līdzīgas aktivitātes šoruden diaspora reāli ievēlēs vien trīs no sev paredzētajiem astoņiem deputātiem, rīdziniekiem ļaujot sadalīt par piecām deputātu vietām vairāk, nekā to paredz galvaspilsētā reģistrēto balsstiesīgo skaits.
"Tas nāks par labu tām partijām, kurām ir spēcīgākas pozīcijas Rīgas pilsētā,
tātad ilgstoši tur jau ļoti spēcīga ir "Saskaņa" etniskās struktūras dēļ, un tās ir arī partijas ar liberālākiem uzskatiem, kas ir tipiski raksturīgi lielāku pilsētu iedzīvotājiem," saka politologs Jānis Ikstens.
Savukārt politologs Ivars Ījabs norāda uz sacensību starp jaunajām partijām: "Tādā ziņā droši vien liela sacensība būs starp šīm jaunajām partijām, daudzas no viņām orientējas tieši uz pilsētu elektorātu, un pilsēta Latvijas gadījumā lielākoties nozīmē Rīgu, bet nevajadzētu arī pārspīlēt šī fakta nozīmi. 5% barjera, kas ir izšķiroša, jau attiecas uz visu valsti kopumā."
Ārvalstīs dzīvojošo balsis pieskaitīt galvaspilsētai ir bieži izmantota prakse arī citviet. Otrs variants - diasporai veidot savu, atsevišķu vēlēšanu apgabalu. Tiesa, ja aktivitāte ir zema, rodas jauna problēma.
"Tad ārzemēs, lai iegūtu vienu no tām astoņām vietām, vajadzētu daudz mazāk balsu nekā Rīgā vai jebkurā citā apgabalā," skaidro vēlēšanu komisijā.
Lai arī ne tik lielā mērā, šāda problēma Latvijā jau eksistē. Iepriekšējās vēlēšanās Latgalē vienu deputāta vietu partijai deva 7000 vēlētāju balsis. Tikmēr Rīgā vajadzēja gandrīz desmit tūkstošus, kas ir teju 1,4 reizes vairāk.
Tas, ka, izvēloties tautas priekšstāvjus, viena reģiona iedzīvotāja balsij ir lielāks svars nekā cita, patiesībā ir nevienlīdzība un, iespējams, pat Satversmes pārkāpums - tā norāda CVK,
gan uzsverot - vai šo sistēmu mainīt, tā ir šo pašu politiķu izšķiršanās.
CVK sekretārs kā savu personīgo viedokli par iespējamo risinājumu min sistēmu, kurā to, cik deputātu vietas pienākas katram vēlēšanu apgabalam, nosaka jau pēc nobalsošanas, kad zināma reālā vēlētāju aktivitāte.
"Tā būtu diezgan reta sistēma, jo tur ir divi posmi, viens būtu - cik drīkst kandidēt, un tas būtu jāņem no iepriekšējām vēlēšanām sadalījums, savukārt, cik ievēlē, tur atkal skatās pēc nodotajām balsīm. Bet tehniski tas ir viegli īstenojams un neprasa radikālas pārmaiņas vēlēšanu likumā," stāsta Eglājs.
Lai arī šāda sistēma labotu situāciju, kad vienā vēlēšanu apgabalā balss ir vērtīgāka nekā citā, līdz nopietnai apspriešanai šāds risinājums līdz šim nav nonācis. Tāpat arī salīdzinoši nelielām valstīm pieņemamais risinājums veidot vienu vienīgu vēlēšanu apgabalu.
