«Žēl redzēt smagos pacientus, kuri nožēlo kļūdu – nesapotēšanos.» Saruna ar rezidentu no Covid-19 nodaļas

Paralēli rezidentūrai ne viens vien topošais mediķis šobrīd atloka piedurknes, lai slimnīcās strādātu ar Covid-19 pacientiem, atstājot ēnā zinību iegūšanu specialitātē, kuru izvēlējušies. Viņu vidū arī otrā gada rezidents, topošais ģimenes ārsts Artūrs Kupčs. Viņš pirms divām nedēļām pievienojās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas komandai, kura ik dienas rūpējas un cīnās par vīrusa skarto pacientu dzīvībām.

Pilna intervija ar Covid-19 nodaļā strādājošo rezidentu Artūru KupčuLinda Zalāne

Augot Covid-19 saslimstības rādītājiem, slimnīcas aizvien vairāk piepildās ar vīrusa inficētajiem pacientiem, Latvijas medicīnas sistēmai radot pamatīgu slodzi. Slimnīcās brīvo gultasvietu skaits teju aizpildīts, bet lielākās bažas rada darbaroku trūkums. Tāpēc uz Covid-19 nodaļām palīgā tiek saukti rezidenti un arī medicīnas studenti.

Topošais ģimenes ārsts Artūrs Kupčs, kurš Covid-19 nodaļā ir pavisam īsu laiku, sarunā ar Latvijas Radio nenoliedza, ka ir žēl redzēt šo situāciju, jo tāda tā varēja arī nebūt.

"Darba ir daudz, darām to, kas ir iespējams. Pacientu ir daudz. Daudzi ar smagu saslimšanu. Pacienti ātri var nonākt no relatīvi stabila stāvokļa smagā stāvoklī. Darba ir tik daudz, ka, pat cenšoties izdarīt maksimumu no sevis, mums nav laika ar pacientiem cilvēcīgi parunāt, būt kopā. Lielā mērā viņi ir vieni. Radinieki ciemos nākt nedrīkst, tikai sazināties. Pacientiem ir liela vientulības sajūta. Situācija ir bēdīga. Sajūta, ka varējām nebūt šādā situācijā. Tas rada papildus nevis neapmierinātību, bet kaut kādā mērā atbildības sajūtu. Mēs esam tur, kur mēs esam, un mēs darām to, kas šobrīd ir jādara, lai no šīs situācijas pēc iespējas ātrāk tiktu ārā," savās pārdomās par pirmajām divām nedēļām Covid-19 pacientu nodaļā dalījās rezidents.

Lielu daļu no darba dienas Kupčs pavada aizsargtērpā, lai sevi pasargātu no inficēšanās ar Covid-19.

Viņš neslēpa, ka darbs prasa gan papildu fizisku piepūli, gan emocionālu spriedzi. Tomēr līdz šim ar pienākumiem tiekot galā labi.

"Ko tas prasa? Katram spējas un kapacitāte atšķiras. Es pagaidām izteiktu nogurumu nejūtu. Es tieku galā ar slodzi, kas man ir uzticēta. Prognozē, ka pieaug pacientu skaitam, varētu būt grūtāk, un tad arī varētu just izteiktu nogurumu pēc parasta garuma darba dienas."

Darbs Covid-19 nodaļā mediķiem paģēr ik dienu saskarties ar sāpēm, bezspēcību un pat nāvi. Kupčs aicināja Latvijas iedzīvotājus vakcinēties. "Galvenais ierocis ir vakcīna. Ikvienam, kurš vēl nav vakcinējies, – tas ir jāizdara. Kamēr nebūs vakcinācijas aptveres, tikmēr būs daudz pacientu slimnīcās un būs ierobežojumi. Jā, vakcinācija nav nekāds brīnumlīdzeklis. Arī vakcinēti cilvēki slimo, bet retāk un vieglāk, tik bieži nenonāk slimnīcā kā nevakcinētie," uzsvēra Kupčs.

Slimnīcās ir daudz nevakcinētu pacientu. Uz jautājumu, vai cilvēki saprot savu kļūdu, ka līdz tik smagam stāvoklim nonākuši, jo nav vakcinējušies, Kupčs pauda: "Tad, kad pacients ir slims ar Covid-19, plaušās ir liels iekaisums un cilvēkam ir grūti elpot. Savā veidā cilvēks smok. Paskatoties šiem cilvēkiem acīs, var redzēt, ka viņi apzinās, ka ir kļūdījušies. Viņi nereti to arī pasaka. Ir ļoti žēl redzēt smagos pacientus, kas nav sadzirdējuši un pēc tam nožēlo, ka pieļāvuši kļūdu. Man ir žēl, ka mums jānonāk tik tālu, ka cilvēks smok vai nomirst tuvs radinieks, lai izdarītu šo soli. To var izdarīt arī ātrāk. Mēs kā mediķi to stāstām, bet cilvēki klausās citā informācijā un nesper šo soli. Ir vajadzīgs kaut kas tik skarbs, tuvs un tiešs, lai cilvēks spertu šo vienkāršo soli un ietu vakcinēties."

Kupčs atklāja, ka, situācijai pasliktinoties, viņam nebija izvēles un bija jādodas strādāt uz Covid-19 nodaļu.

"Apzinoties situācijas smagumu, ir muļķīgi atteikt vai pretoties. Ir jāiet un jādara tas, kas ir jādara," viņš teica,

atzīstot, ka iepriekš šķita – ģimenes medicīnas rezidenti varētu būt noderīgi tieši ģimenes ārstu praksēs, kur arī koronavīrusa pacienti rada lielu noslodzi, tomēr saņemts rīkojums, ka būs jādodas uz stacionāriem.

Mediķis neuzskata, ka viņam kā topošajam ģimenes ārstam norīkojums uz Covid-19 nodaļu ir zaudējums, gluži pretēji – viņš pauda, ka pat divu stacionārā pavadīto nedēļu laikā jūtas guvis lielu pieredzi, un darbs šajā nodaļā sniedz iespēju apgūt medicīnu no cita skatupunkta, labāk izprast stacionāru darbu.

"Tai pašā laikā, ja šī situācija ieilgs, tad būtu jādomā, kā varam apgūt visu, ko bija paredzēts apgūt šajā laikā," sacīja topošais ģimenes ārsts. 

Vaicāts, vai viņš uzskata, ka ģimenes ārstiem būtu jābūt tiem, kuri veic lielāko vakcinācijas darbu, viņš norādīja – tīri mehāniski ievadīt vakcīnu – nē. Ģimenes ārstam bez vakcinācijas ir daudz pienākumu, jo citas saslimšanas nav apstājušās, bet viņam ir svarīga loma – spēt sasniegt savus pacientus un pārliecināties, ka viņu prakses pacienti aiziet un sapotējas.

Viņš atzina, ka mācīties par ģimenes ārstu viņu pamudināja pieredzētais ar pacientiem laikā, kad strādāja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā; tur viņš ikdienā steidza pie pacientiem, kuru veselības stāvoklis pasliktinājās viņu dzīvesveida un neveselīgo izvēļu dēļ.

Mediķis skaidroja, ka medicīna ir tas lauciņš, kur pacients ne tikai nāk un iet – iestājas nodaļā un tad izrakstās –, bet tā sniedz iespēju palīdzēt pacientam uzlabot savu dzīves kvalitāti un attieksmi pret veselību, lai pēc iespējas izvairītos no akūtiem veselības stāvokļiem un galu galā – uzlabotu to laiku, kas cilvēkam ir dots, kamēr viņš dzīvo.

Runājot par stresu un spriedzi, kas iet roku rokā ar darbu šajā jomā, rezidents paskaidroja: "Studējot medicīnu un strādājot "ātrajā palīdzībā", es ātri apjautu, ka, lai darītu šo darbu, jāspēj ļoti labi tikt ar sevi galā." Tāpēc pēc studiju absolvēšanas Kupčs devās uz Indiju, kur pusgada garumā intensīvās apmācībās apguva klasisko hatha jogu.

"Godīgi varu teikt, tik intensīvi pavadīts laiks kā Indijā tajās apmācībās, – man nav nācies neko tik intensīvu pieredzēt savā dzīvē," viņš atzina.

Kupčs arī uzsvēra, ka Indijā gūtā pieredze lielā mērā ir viņa atbalsts, kas ik dienas palīdz atkāpties no visa piedzīvotā, atgūties un atjaunoties. Otra lieta, kur smelties spēku, ir ģimene un atbalsts mājās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt