„Krimas gadījums ir atmoda. Krievu atmoda,” teica Ždanoka.
Politiķe stāstīja, ka viņu uz Krimu, kad tur notika Rietumu valstu neatzītais referendums par pievienošanos Krievijai, uzaicinājis Krimas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs pēc Krimas Augstākās padomes priekšsēdētāja ieteikuma, kuru labi personīgi pazīst.
Viņa norādīja, ka Eiropas Parlaments (EP) apmaksājis viņai šo braucienu, jo tāda ir sistēma. „Pēc personīga ielūguma [veikti] braucieni ir atļauti un finansēti no Eiropas Parlamenta puses,” teica Ždanoka. Viņa norādīja, ka tā nav bijusi EP delegācija, bet uz Krimu devušies seši deputāti no dažādām grupām.
Ždanoka arī uzsvēra, ka Latvija neizmanto savu priekšrocību – būt tiltam starp Eiropu un Krieviju. „Latvijas krievi grib, lai Latvijai būtu labas attiecības ar Krieviju. Arī latviešu domas pārsvarā ir, ka mums jābūt tiltam starp Krieviju un Eiropu. Mēs ar to varam izcelties, tā varētu būt mūsu klātvērtība [..] Tā ir mūsu priekšrocība, ko mēs negribam izmantot, tieši otrādi – gribam būt par mazo sunīti, kas tikai bļauj un bļauj uz šo ziloni [Krieviju],” izteicās politiķe.
Jau ziņots, ka 16.martā Krimā tika sarīkots Rietumu valstu neatzītais referendums par tās pievienošanos Krievijai, par ko nobalsoja 95,7% vēlētāju. Novērot referendumu ieradās arī Ždanoka, izpelnoties neviennozīmīgu sabiedrības attieksmi.
EP birojs Latvijā paziņoja, ka neapmaksās Ždanokas braucienu uz Krimu, jo EP savus novērotājus uz nelegālo referendumu nesūtīja.
