Zatlers: Reformas specdienestos nav nepieciešamas

Patlaban reformas Latvijas specdienestos - Drošības policijā, Satversmes aizsardzības birojā (SAB) un Militārās izlūkošanas un drošības dienestā - nav nepieciešamas, šodien pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes atzina komisijas vadītājs Valdis Zatlers (RP).

Viņš uzsvēra, ka reformu iniciators Valsts prezidents Andris Bērziņš līdz šim nevienu reizi Nacionālās drošības padomē nav nācis klajā ar priekšlikumiem reformēt trīs specdienestus.

Zatlers gan pauda viedokli, ka specdienestiem nepieciešams papildu finansējums, lai celtu kapacitāti un spētu reaģēt uz aktuālākajiem izaicinājumiem.

Bijušais Valsts prezidents Zatlers domā, ka Bērziņš izteicies par reformu nepieciešamību nevis drošības iestādēs, bet izmeklēšanas struktūrās, jo to Latvijā tiešām ir par daudz.

"Pēdējo reizi likumi par drošības iestāžu darbību pieņemti 2007.gadā. Šīs trīs iestādes ir rūpīgi izvērtētas, un tām funkcijas ir sadalītas. Runa par kaut kādām reformām nav īsti vietā. Es domāju, ka šeit, drīzāk, ir domātas tās iestādes, kas nodarbojas ar operatīvās izziņas darbu. To tiešām ir par daudz, un tās pakļautas dažādām ministrijām, un par viņu darbu optimizāciju jau runā sen, tikai neviens nav saņēmies paust viedokli par optimizācijas realizāciju. Es domāju, ka prezidents runāja par kaut ko citu, ne par drošības iestādēm. Ja prezidents būtu domājis šīs iestādes, tad šis jautājums būtu iekļauts Nacionālās drošības padomes darbakārtībā un par to būtu sākuši diskutēt kompetenti cilvēki," norādīja Zatlers.

Zatlers nenoliedz, ka kādam var rasties vēlēšanās izveidot vienu "superiestādi", bet tad automātiski radīsies lieli riski, jo šai iestādei būs pakļautas visas funkcijas.

Nacionālās drošības komisijas vadītāja rīcībā patlaban nav tādas informācijas, kas liecinātu, ka specdienesti strādātu neefektīvi, lai arī uzlabojumi nepieciešami vienmēr. Drošības iestādei, kas atbild par iekšējo drošību - Drošības policijai (DP) noteikti ir jaunas prioritātes, ņemot vērā notikumus Ukrainā. Piemēram, DP nepieciešams rūpīgāk pārbaudīt tos cilvēkus, kas pretendē uz uzturēšanās atļaujām, un uzlabot darbu Latvijas pierobežā, kur kaimiņvalstu specdienesti izvērsuši savu darbību.

Tas prasa papildu cilvēkus un finanšu līdzekļus. Atsakoties no šīm prioritātēm, tiktu apdraudēta valsts iekšējā drošība, taču Zatlers atturējās nosaukt summas, kas papildus nepieciešamas specdienestiem, turklāt par budžetu būs jālemj jaunajai Saeimai.

Arī DP priekšnieka vietnieks Juris Leitietis pēc komisijas sēdes žurnālistiem atturējās nosaukt, cik daudz papildu finansējuma un darbinieku DP nepieciešams, jo tas ir valsts noslēpums. Prezidenta izteikumus Leitietis nevarot komentēt, jo nezinot viņa argumentus, turklāt šis jautājums ar valsts pirmo personu nav pārrunāts.

Viņš arī atturējās sniegt izvērtējumu par DP darbību, jo tas ir jādara valdībai un parlamentam, kuram DP regulāri atskaitās.

Leitietis gan atzīmēja, ka Ukrainas krīzes radītās sekas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, ar ko šobrīd DP nodarbojas. "Valdība, liekas, ir sadzirdējusi mūsu vēlmes un tad varētu mums piešķirt, iespējams, papildu līdzekļus un resursus kapacitātes stiprināšanai, lai mēs to varētu darīt kvalitatīvāk," piebilda Leitietis.

Kapacitāti DP nepieciešams stiprināt pretizlūkošanas veikšanā, lai laicīgi varētu atklāt provokācijas un citas nedraudzīgas akcijas pret Latviju. Tam nepieciešams gan tehniskais aprīkojums, gan cilvēki, gan atbilstošs atalgojums, lai darbiniekus varētu labāk motivēt strādāt, jo iekšlietu sistēmā algas nav lielas.

Nepieciešamību pēc specdienestu reformas pagaidām neredz arī Nacionālās drošības komisijas loceklis Kārlis Seržants (ZZS). Ja šāds priekšlikums tiek sniegts, tad tas ir rūpīgi jāizsver, žurnālistiem uzsvēra deputāts. "Ir gribējies, lai DP būtu aktīvāk reaģējusi uz ar Ukrainas krīzi saistītām aktivitātēm. Lielos vilcienos es uzskatu, ka drošības dienesti galā tiek, taču ir lietas, ko var uzlabot," piebilda Seržants.

Arī Seržants secina, ka Latvijā ir pārāk daudz iestāžu, kas nodarbojas ar izmeklēšanas un operatīvo darbu un tieši šajā virzienā būtu jāstrādā. Kardināla reorganizācija noteikti nepieciešama vienai no izmeklēšanas iestādēm - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Latvijā ir trīs drošības iestādes jeb specdienesti - Jāņa Maizīša vadītais Satversmes aizsardzības birojs (SAB), Jāņa Reinika vadītā Drošības policija un Induļa Krēķa Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD). Latvijā ir vairākas izmeklēšanas struktūras, kas izmanto operatīvo darbību, piemēram, Valsts policija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Finanšu policijas pārvalde, Muitas Kriminālpārvalde, Militārā policija un citas.

Kā ziņots, Valsts prezidents Bērziņš Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" paziņoja, ka kopumā nav apmierināts ar drošības iestāžu darbu.

"Tur ir daudz kas maināms un koncentrējams. Tas ir viens no pamatdrošības jautājumiem - spēja novērtēt situāciju. Militārais spēks neko nedod, ja mēs nesaprotam to, kas notiek. Lielbritānija var atpazīt cilvēku maskā, mēs to nevaram pat no fotogrāfijas," sacīja prezidents, piebilstot, ka atbildības nasta par šo jautājumu būtu jāuzņemas Iekšlietu ministrijai. "Visas drošības iestādes būs spiestas iziet reālu pārstrukturēšanu, par to šaubu man nav. Šis būs viens no sarežģītākajiem jautājumiem nākamajā Saeimā," piebilda prezidents.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) ir apmierināta ar Latvijas drošības dienestu darbu, bet vienlaikus viņa uzskata, ka būtu jādomā par dažādu sadrumstalotu policijas iestāžu konsolidēšanas iespējām. Šādu viedokli valdības vadītāja šorīt pauda telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes", piebilstot, ka nepieciešamība konsolidēties ar citiem dienestiem neattiecas uz SAB. "Mums ir ļoti daudz dažādu policiju, kas darbojas ne tikai Iekšlietu ministrijas, bet arī Finanšu ministrijas pārziņā. Tāpat mēs nupat runājām par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju," sacīja Straujuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt