Nedzirdīgajiem

Vides fakti

Nedzirdīgajiem

Satiktie. Laikmeta varoņi toreiz un tagad. Nacionālā teātra aktieris Jānis Kubilis

1:1 Gundars Rēders : Inese Zandere

Zandere par cenzūru: Sabiedrības bailes izpaužas bezjēdzīgos aizliegumos

Gan nesen Izglītības likumā iestrādātājām normām par tikumisko audzināšanu, gan iedzīvotāju vēlmei izvairīties no bēgļu uzņemšanas pamatā ir nepārstrādātas bailes, taču ar aizliegumiem ne vienu, ne otru situāciju nevar atrisināt, Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” pauda bērnu literatūras autore, dzejniece Inese Zandere.

“Cilvēki ir nervozi, jo baidās; tās ir nepārstrādātas bailes, kas izpaužas aizliegumos un ticībā, ka ar aizliegšanu ko sakārtosim, taču tie ir maldi. Ar aizliegumiem vien nepietiek,” sacīja dzejniece.

Zandere atzina, ka, spriežot pēc “dzejas skandāla” saceltās jezgas apmēra, tā ir pseidoproblēma. Taču tas ir arī tipisks piemērs, kā māksla tiek interpretēta kā informācija par sadzīvi, nevis kā māksla. Neviens no kritizētājiem nevēlas iedziļināties tajā, kas dzejolī pateikts. “Vērtētāji apiet jēgu un saturu, un tieši par to būtu jāuztraucas – kāpēc neviens nevēlas iedziļināties saturā,” piebilda dzejniece.

Taču šajā kontekstā visvairāk Zanderi satrauc tieši skolotāju stāvoklis. Proti, sabiedrība ir kļuvusi neiecietīgāka pret skolotājiem un nolikusi viņiem ļoti stingras un dažkārt pat absurdas barjeras, un šādi notikumi viņus padarīs tikai bailīgākus, kas nenāks par labu nevienam.   

“Skolotāja, kas runā par dzīves īstenību, dara bērnam daudz vairāk laba, nekā parlamentārieši, kas izmanto visādus svētulīgus terminus,” sacīja Zandere, piebilstot, ka kūkumā saliekti skolotāji nevar izaudzināt brīvus, drošus cilvēkus ar taisnu mugurkaulu.

Dzejniece aicināja uzticēties skolotājiem un ļaut viņiem izlemt, kas ir nepieciešams bērnu izglītošanai, bet pret mākslu izturēties kā pret mākslu un izmantot iespējas, ko tā dod personības attīstībai, nepārvēršot to par didaktiku.

Līdzīgu viedokli Zandere pauda arī attiecībā uz cilvēku bailēm uzņemt patvēruma meklētājus. "Ja nedominēs bailes un saņemsimies paskatīties drusku dziļāk, var gadīties – atšķirības [starp mums] mums šķitīs daudz mazākas," pieļava Zandere, apgalvojot, ka izvairīšanās no procesa nav iespējama. Tādēļ jādomā, kā ar to dzīvot, kā integrēt bēgļus un kā strādāt pašiem ar sevi.

Jau ziņots, ka nesen izglītības likumā iestrādātās normas par tikumisko audzināšanu, bet pēcāk plašu rezonansi izraisīja par tikumības un iecietības cenzūru nodēvētie Rīgas domes lēmumi. Vispirms no Rīgas ielām pazuda plakāti ar aicinājumu uz iecietību pret invalīdiem, HIV slimajiem un seksuālām minoritātēm, kurus "Saskaņas" frakcijas deputāte Jūlija Stepaņenko publiski nodēvēja par ķēzījumu.

Vēl vienu komentāru vilni raisīja Rīgas mēra Nils Ušakovs (“Saskaņa”) lēmums pārbaudīt mācību materiālu izmantošanu Rīgas skolās pēc tam, kad Āgenskalna valsts ģimnāzijas skolotāja uzdeva vidusskolas klasē analizēt Agneses Krivades dzejoli, kurā ir vairāki necenzēti vārdi.

Bet žurnāls "Ir" vēstīja, ka Rīgas 1. ģimnāzijas direktors nav atļāvis rādīt, pēc viņa domām, provokatīvu filmu skolēniem, jo tā paredzēta tikai pilngadīgiem cilvēkiem. Tikmēr Rīgas Lietuviešu vidusskolā notiek satura pārbaudes pēc Ginta Budes lekcijas par skolas formām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti