„Pirmkārt, viņš ir Latvijas vēsturē visilgāk ir bijis ministra amatā. Tas nozīmē, ka viņa pieredze valsts pārvaldē ir nopietna. (..) Triju zvaigžņu ordeņa kapituls tikko ir lēmis viņam piešķirt Triju zvaigžņu ordeni, kas ir par viņa darbību kā vides aizsardzības ministram, kas bija pirms krietna laika atpakaļ. Nozare to ir sapratusi, ka tieši viņa laikā ir bijuši vislabākie [panākumi],” Vējoņa darbību savulaik vides aizsardzības ministra amatā uzteica Silenieks.
Taču arī Vējoņa pašreizējā darbība ir veiksmīga, norādīja Silenieks. „Ja atceramies, tad arī kā aizsardzības ministru viņu sākotnēji ļoti asi kritizēja, tagad tie visi kritizētāji ir apklusuši”, teica Vējonis. Viņš gan atzina, ka, piemēram, Ventspils mēram Aivaram Lembergam un Krievijai „aizvien nepatīk Vējonis”. „Raimonds Vējonis sevi ir pierādījis un nerada nekādu šaubu, (..) Viņš pastāv uz saviem principiem un viedokļiem,” Silenieks slavēja Vējoni.
Vienlaikus Silenieks atgādināja, ka Latvijas Zaļā partijas ietilpst Zaļo un Zemnieku savienībā, kuras rindās ir arī Latvijas Zemnieku savienība, Liepājas partija, kā arī „Ventspilij un Latvijai”. Šīm partijām arī varētu būt savi piedāvājumi Valsts prezidenta amatam.
Ziņots, ka Bērziņš aprīļa pirmajā pusē pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu. Kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, pret kuru gan iestājas lielākā daļa koalīcijas, diplomāts un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kā arī oficiāli izvirzītie kandidāti - Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kuru izvirzījusi opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai".
Koalīcija ir apņēmusies kopīgu prezidenta amata kandidātu nosaukt līdz 11.maijam.
Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.
Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.
