Kopš aprīļa beigās Valsts policija paziņoja, ka aizdomās par Rīgas pils ugunsgrēku tur trīs būvnieku pārstāvjus un arestējusi 62 būvuzņēmējiem piederošus kontus, būvniekiem tika dotas divas nedēļas detalizētu risinājumu iesniegšanai un netika izslēgta pat līguma laušana. Tagad būvnieki plānu iesnieguši un pils apsaimniekotāju tas konceptuāli apmierina.
„Mums ir patiess prieks, ka būvnieks ir nācis klajā ar priekšlikumu šos darbus, kas veicami ugunsgrēka dēļ, segt no saviem līdzekļiem un pēc tam risināt, kam šie zaudējumi faktiski būs jāsedz tiesas ceļā. Tas nozīmē, ka šobrīd no valsts budžeta nebūtu nepieciešami papildu līdzekļi ugunsgrēka seku likvidēšanai,” norāda „Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) valdes loceklis Jānis Valdmanis.
Būvnieki piedāvājuši izveidot atsevišķu kontu, kurā ieskaitīt zaudējumos aprēķinātos piecus miljonus eiro un no tiem arī finansēt seku likvidēšanu. Vispirms gan vēl jāsagaida prokuratūras lēmums, vai atbloķēt policijas arestētos kontus - to varētu pieņemt tuvākajā laikā.
Rīgas pils atjaunošanas padomei beidzot izdevies vienoties arī par pils mūru žāvēšanu, cīņu pret sēnīti un izsāļojumiem, ko par 300 tūkstošiem eiro uzticēs lielai Vācijas firmai. Arī to pašlaik segtu no būvnieku līdzekļiem. „Līdz šim vēl bija doma, ka varbūt to var izdarīt ar vietējiem spēkiem un lētāk, bet mēs tomēr izlēmām, ka galvenais ir kvalitāte un, lai šis punkts nekļūtu par šķērsli visu darbu turpināšanai, kā tas līdz šim lielā mērā bija. Jo restauratori pašlaik ir dīkstāvē un gaida, kad kāda sienu daļa būs izžāvēta, lai varētu turpināt strādāt,” skaidro padomes vadītājs Imants Lancmanis.
Pēc pēdējās tikšanās ar būvniekiem un pasūtītājiem Lancmanis uz tālāko pils atjaunošanu pašlaik raugās cerīgi: „Tiešām vienā brīdī likās, ka tas jau ir iegājis strupceļā, bet katrā ziņā būvnieki ir apņēmības pilni strādāt. Un es domāju, ka viss tas, kas ar viņiem pēdējā laikā noticis, vēl vairāk kāpināja vēlēšanos sevi apliecināt un parādīt, ka viņi šo nacionāli ārkārtīgi nozīmīgo objektu ir spējīgi restaurēt labi un iekļaujoties termiņos."
VNĪ tagad divu nedēļu laikā sarunu procedūrā būs jāvienojas ar būvniekiem par papildu darbu veikšanu un finansēšanas detaļām. Diskusijas vēl būs arī par būvdarbu beigu datumu: būvnieki piedāvā 2015.gada 1.decembri, bet pasūtītājs uzstāj, lai punkts tiktu pielikts jau mēnesi agrāk.
