VK revīziju mērķis bija gūt pārliecību par ministriju un centrālo valsts iestāžu pārskatu darījumu pareizību un atbilstību likumiem. Diemžēl pērnā gada revīzijas uzrādījušas būtiskus tiesību normu pārkāpumus. Tāpēc nākotnē Valsts kontrole apņēmusies rūpīgāk vērtēt šādu izdevumu lietderību, jo valstī joprojām ir daudz patiešām būtisku vajadzību, kuras apmierinātas netiek.
"Atzinumus ar piebildēm Valsts kontrole ir sniegusi par trim iestādēm: Satiksmes ministriju, Labklājības ministriju un Centrālo zemes komisiju," otrdien žurnālistiem sacīja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Piemēram Satiksmes ministrijas pārskata revīzijā konstatēts, ka pērn pašvaldībām pārskaitītās mērķdotācijas autoceļiem 3,5 miljonu latu apmērā reģistrētas kā uzturēšanas izdevumi, lai gan izlietotas kapitālieguldījumiem. Labklājības ministrijas pārskatā nebija uzrādīti visi Sociālās integrācijas valsts aģentūras ieņēmumi. Jau iepriekš šīs iestādes darbībā bija atrastas nepilnības, kas vēl joprojām nav atrisinātas.
Jau iepriekš vēstīts, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūras vadība nonāca sabiedrības uzmanības lokā aizdomu dēļ par krāpšanos. Šai aģentūrai joprojām nav atrasts jauns direktors pēc tam, kad iepriekšējā vadītāja Regīna Simsone februārī disciplināri sodīta, atbrīvojot viņu no amata.Savukārt Centrālā zemes komisija 1200 latu izdevumus veselības apdrošināšanas polisēm reģistrējusi neatbilstoši likuma prasībām.
Problēmas vairākās iestādēs bijušas arī ar nodokļu avansa maksājumiem, vidējās izpeļņas aprēķinu, uzņēmuma līgumu slēgšanu darba līgumu vietā un dienesta transporta izmantošanas uzskaiti. Savukārt vairākas citas ministrijas iepirkušas nesamērīgi dārgus mobilos telefonus, planšetdatorus un portatīvos datorus. Tomēr kopumā tendence esot pozitīva, jo šogad ir jau deviņas iestādes, kurās Valsts kontrole neesot konstatējusi nepilnības grāmatvedības uzskaitē un iekšējās kontroles sistēmās.
VK padomes loceklei Maritai Salgrāvei atliek vien norādīt, ka „550 lati par mobilo telefonu ir nesamērīga cena”. "Krīze vismaz valsts pārvaldes iestādēs noteikti ir beigusies, jo mēs redzam izdevumus, kas krīzes gados nebija," norāda Sālgrave.
Vairāki tēriņi Valsts kontrolieriem atsaukuši atmiņā bēdīgi slavenos “zemeņu kūkas laikus”. „Valsts zemes dienests 5000 lati konditorejai, meža dienests 2200 lati ar kūkām ko stiprināties, mazāku summu Ekonomikas ministrija…” saka cits Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis. Savukārt valsts kontroliere akcentē, ka „kūku sasaiste ar budžeta plānošanu nebūtu jāveic – valstij ir daudz vairāk nopietnu vajadzību”.
Vairākos gadījumos par konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem Valsts kontrole informējusi Ģenerālprokuratūru.
