Sadaļas Sadaļas

VK: Nav skaidrības, pēc kādiem principiem sadalīti atbalsta līdzekļi KM kapitālsabiedrībām

Valsts kontrole (VK) revīzijā norādījusi uz neskaidrībām atbalsta sadalē starp Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrībām. Vienlaikus VK ir vērsusi KM uzmanību uz vairākiem trūkumiem atbalsta sniegšanas procesā “Radošo personu nodarbinātības programmā”, informēja VK. Pārbaudē secināts, ka atbalsta piešķiršanā visām personām nav piemēroti līdzvērtīgi kritēriji. 

Atbalsta nauda kapitālsabiedrībām

Lai stabilizētu finanšu situāciju KM kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, valdība pagājušā gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" KM piešķīra 6 miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, VK secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim – atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr VK norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 KM kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem. Tādēļ, raugoties uz jauniem valsts budžeta līdzekļu piešķīrumiem 2021. gadā, VK aicina izvērtēt jau esošo pieredzi gan izdevumu samazināšanā, gan kapitālsabiedrību motivēšanā meklēt jaunus ienākumu gūšanas veidus.

VK secināja, ka publisku pasākumu organizēšanas aizliegums gan 2020. gada pavasarī, gan 2020. gada nogalē, kā arī noteiktie pulcēšanās ierobežojumi negatīvi ietekmēja kultūras nozari, tajā skaitā teātrus, koncertorganizācijas, operu un baletu, cirku, jo daļu to ienākumu veido ieņēmumi no pārdotajām biļetēm un arī no telpu nomas.

VK neapšauba to, ka KM kapitālsabiedrībām bija nepieciešams papildu finansiāls atbalsts finanšu situācijas stabilizēšanai.  Atzīstot, ka KM kapitālsabiedrības no valsts budžeta papildu  saņemtos 6 miljonus eiro ir izlietojušas atlīdzības izdevumu segšanai, VK norāda uz ievērojamo valsts budžeta dotācijas īpatsvaru KM kapitālsabiedrību finansēšanā arī pirms Covid-19 izraisītās krīzes, kas tradicionāli ir bijis pat lielāks par pusi no visiem ieņēmumiem.

2019. gadā ikgadējā vispārīgā valsts budžeta dotācija KM kapitālsabiedrībām veidoja 58% no to kopējiem ieņēmumiem, 2020. gadā jau pirms krīzes dotācijas apjomu ievērojami palielinot. Sākotnēji bija plānots, ka tās īpatsvars veidos 66% no to kopējiem ieņēmumiem. Rezultātā ar Covid-19 papildu piešķīrumu un citām valsts budžeta līdzekļu pārdalēm valsts budžeta finansējums 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām 2020. gadā bija 40,8 miljoni eiro, kas veidoja pat 89% no kopējiem šo kapitālsabiedrību ieņēmumiem. Pašu ieņēmumi no biļetēm un telpu nomas bija 5 miljoni eiro.

Revīzijā noskaidrots, ka KM iesniegtie aprēķini par nepieciešamo Covid-19 finansējumu kapitālsabiedrībām VK nedod skaidru atbildi uz jautājumu par naudas sadales principiem. VK, veicot pārbaudi, salīdzināja katrai kapitālsabiedrībai papildus piešķirtā finansējuma apmēru ar dažādiem kapitālsabiedrību finanšu rādītājiem un kopsakarības nekonstatēja.

Taču šogad KM kapitālsabiedrībām piešķirtās ikgadējās valsts budžeta dotācijas apmērs ir 37,2 miljoni eiro, bet, Covid-19 ārkārtējās situācijas ierobežojumiem turpinoties, VK uzskata, ka var rasties situācija, kad tiek domāts par papildu valsts budžeta līdzekļu nepieciešamību. KM apstākļos, kad kultūras nozares problēmas samilst, piešķirot kapitālsabiedrībām papildu valsts budžeta finansējumu, revidenti aicināja nodrošināt iespējami vienlīdzīgu, izdevumus mazināt rosinošu un ieņēmumus palielināt motivējošu sadalījumu un skaidrot to sabiedrībai.

Savukārt, lai noteiktu, kāds un pēc kādiem principiem sadalāms finansiālais atbalsts KM kapitālsabiedrībām, KM jau izveidota un strādā darba grupa, kuras sastāvā ir arī pašu kapitālsabiedrības, norādīja KM.

Kā KM skaidrojusi jau pērn, kultūras kapitālsabiedrību atbalstam 2020. gadā pieprasītais un saņemtais finansējums izlietots atalgojuma izmaksai teātru un koncertorganizāciju darbiniekiem. Atbalsta finansējums tika prasīts un piešķirts tāpēc, ka Covid-19 ierobežošanai noteikto drošības pasākumu dēļ kapitālsabiedrības nevarēja rīkot klātienes izrādes un gūt ieņēmumus no biļešu tirdzniecības (atkarībā no kapitālsabiedrības tie sastāda 40-60%, un veido arī daļu no darbinieku algu fonda), skaidroja KM.

Vienlaikus revīzijā konstatēts, ka VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" Covid-19 radīto seku novēršanai pērn vēl saņēma papildu finansējumu 262 000 eiro apmērā neatliekamu ēkas remontdarbu un uzlabojumu veikšanai.

Atbalsta piešķiršana radošo profesiju pārstāvjiem

Atbalstot radošo profesiju pārstāvjus, kuru profesionālā darbība pērn bija ierobežota valsts noteikto Covid-19 ierobežojumu dēļ, valdība no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) piešķīra kopumā divus  miljonus eiro, lai finansētu mērķprogrammu “Radošo personu nodarbinātības programma”. 

Pēc veiktās pārbaudes par finansējuma izlietojumu VK norādījusi uz vairākiem trūkumiem tā izsniegšanas procesā. VK ieskatā, šī atbalsta piešķiršanā nav piemēroti visām personām līdzvērtīgi kritēriji. Izvirzītajos radošo personu ienākumu vērtēšanas kritērijos, radošo personu iesniegto projektu pieteikumu vērtēšanas procesā, kā arī revīzijas starpziņojumā norādīts uz neatbilstoši programmas nolikumam izmaksāto finansējumu. 

2020. gadā mērķprogrammas ietvaros tika izlietoti nepilni divi miljoni eiro jeb 95% no kopējā piešķirtā finansējuma, atbalstu sniedzot 836 radošajām personām no sākotnēji prognozētā personu skaita.

Lai kvalificētos atbalstam, radošo personu nodarbinātības programmas nolikumā bija iekļauti divi kritēriji par ienākumu ierobežojumu. Proti, radošās personas ienākumi no saimnieciskās darbības nedrīkstēja pārsniegt 538 eiro vidēji mēnesī un darba algas ienākumi nedrīkstēja pārsniegt 430 eiro vidēji mēnesī. Ja radošajai personai bija gan saimnieciskās darbības ienākumi, gan darba alga, tie katrs tika vērtēti atsevišķi. Līdz ar to, piemēram, persona ar kopējiem ienākumiem mēnesī 950 eiro apmērā, ko veidoja 530 eiro saimnieciskās darbības ieņēmumi un 420 eiro darba alga, kvalificējās atbalstam, bet persona, kurai vidējie ienākumi mēnesī bija tikai 450 eiro apmērā no darba algas, atbalstam nekvalificējās, norādīja VK. Vērtējot šos ienākumus atsevišķi, faktiski bija radīti nelīdzvērtīgi nosacījumi radošajām personām ar līdzīgu ienākumu apmēru, bet atšķirīgiem to avotiem.

VK kontrole pārbaudē arī konstatēja, ka VKKF, paļaujoties uz radošo personu apliecinājumiem un nepārliecinoties par personu faktiskajiem ienākumiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID), neatbilstoši šīs programmas nolikuma prasībām izmaksāja finansējumu vismaz 80 personām par kopējo summu 136 652 eiro, kas veido 7% no kopējā šai programmai piešķirtā finansējuma. 

Tomēr VKKF vērsa uzmanību uz to, ka mērķprogrammas nolikumā ir noteikts - projekta pieteicējs ir atbildīgs par projekta pieteikumā norādīto ziņu un sniegto apliecinājumu patiesumu, kā arī par Latvijā spēkā esošo normatīvo aktu prasību ievērošanu. Kā norādīja VKKF, tad pēc 2021. gada 1. jūnija, kad saimnieciskās darbības veicēji būs iesnieguši VID gada ienākumu deklarācijas, VKKF pieprasīs VID informāciju par personas ienākumiem izpildi un atbilstoši VID sniegtajai informācijai. VKKF pieprasīs personām, kuru ienākumi bija neatbilstoši konkursa nolikumam, atmaksāt izmaksāto finansējumu, nepieciešamības gadījumā vēršoties ar piedziņu. 

Tāpat VK norādīja, ka VKKF mājaslapā joprojām sabiedrībai nav sniegts kopsavilkums par šajā programmā atbalstītajām kultūras jomām un tajās paveikto. KM tomēr atzīmēja, ka VKKF par mērķprogrammas rezultātiem plašsaziņas līdzekļus un tādējādi arī plašāku sabiedrību informējusi jau, tiešsaistē organizētā preses konferencē, kā arī medijiem sūtījusi vairākas preses relīzes.

KM ir ņēmusi vērā Valsts kontroles ieteikumus, lai 2021. gadā izvairītos no iepriekš pieļautajām kļūdām.

KONTEKSTS:

Novembrī Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas vairākkārt pagarināta un pašlaik ir spēkā līdz 6. aprīlim. Tai skaitā ir atcelti un aizliegti visi klātienē notiekošie publiskie kultūras pasākumi.

Kultūras nozares uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem izstrādāti Valsts kultūrkapitāla fonda administrētie atbalsta mehānismi, kā arī finanšu institūcijas "Altum" atbalsta instruments.

Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā 2020. gadā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt