VK: Atsevišķos gadījumos konstatēti trūkumi Covid-19 krīzes pārvarēšanas finansējuma izlietojumā

Finansējums Covid-19 krīzes pārvarēšanai izlietots bez būtiskiem pārkāpumiem. Trūkumi bijuši tikai atsevišķos gadījumos. Tā Valsts kontrole (VK) konstatēja pēc 2021. gada finanšu revīzijās valsts iestādēs.

ĪSUMĀ:

  • Konstatēta nevienlīdzīga attieksme pret slimnīcām Covid-19 finansējuma sadalē.
  • Nauda tā sauktajām "zelta gultām" tērēta atbilstoši.
  • Konstatē nevienlīdzīgas piemaksas sociālās aprūpes centros.
  • Pašvaldības centros joprojām piemaksas ir zemākas.
  • Nelielas nepilnības arī piemaksās skolotājiem.
  • Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas nauda vairākās ministrijās izmaksāta pamatoti.
  • Visvairāk līdzekļu Covid-19 krīzes pārvarēšanai saņēma FM, VM un LM.

Nevienlīdzīga attieksme pret slimnīcām; nauda gultām tērēta atbilstoši

Veselības ministrijā (VM) konstatēta nevienlīdzīga pieeja finansējuma piešķiršanai slimnīcām Rīgā un reģionos. 

Papildu finansējums slimnīcām piešķirts pēc atšķirīgiem principiem – Rīgas lielajām slimnīcām, kas ir VM kapitālsabiedrības, finansējums tika ieguldīts pamatkapitālā un līdz ar to bija pieejams pirms iekārtu un aprīkojuma iegādēm, savukārt reģionu slimnīcām, kas ir pašvaldību kapitālsabiedrības, finansējums tika piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tikai pēc iekārtu un aprīkojuma iegādēm. VK padomes locekle Maija Āboliņa norādīja, ka praksē vairākas reģionālās slimnīcas līdz 23. martam joprojām nebija saņēmušas kompensāciju par izdevumiem. Pēc Āboliņas teiktā, šis piemērs ilustrē, kā krīzes situācijā sadarbības un koordinētas rīcības trūkuma dēļ pazūd valsts pārvaldes darbības orientācija uz nepieciešamo rezultātu.

Revīzijā vērtēja arī situāciju saistībā ar celto trauksmi par tā dēvētajām "zelta gultām" Covid-19 slimniekiem.  Izlases veidā pārbaudīja 17 slimnīcas. Tika konstatēts, ka 23,5 miljoni eiro gultām, medicīniskajām iekārtām un papildaprīkojumam izlietoti atbilstoši mērķim. "Svarīgi, ka pašas gultas ir mazāk vērtīgas nekā iekārtas, ar ko tās aprīkotas, īpaši intensīvās terapijas nodaļās, kā arī nepieciešamā aprīkojuma tehniskās prasības atšķiras katrā slimnīcā. Papildus minams, ka gultu izveidei tika izmantoti arī esošie krājumi, piepērkot tikai nepieciešamās komponentes. Tādēļ nav iespējams noteikt gultas vidējo cenu. Kopumā "gultu plāni" ir pat pārpildīti, uz gada beigām nodrošinot 1661 gultu plānoto 1644 gultu vietā," skaidroja Āboliņa.  

Nevienlīdzīgas piemaksas aprūpes personālam sociālās aprūpes centros

Revīzijā konstatētas nepilnības, aprēķinot piemaksas personām, kas iesaistītas ar Covid-19 inficētu personu un to kontaktpersonu aprūpē valsts un pašvaldību finansētajos sociālās aprūpes centros (SAC), – līdz 2021. gada oktobrim piemaksas neaprēķināja atbilstoši likumiem un Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajām vadlīnijām, kā rezultātā nodarbinātie tās nesaņēma tādā apmērā, kādā bija piešķirts finansējums. VK jau 2021. gada rudenī par to informēja LM, un attiecīgi pēc LM aicinājuma valsts SAC un daļa pārējo sociālo pakalpojumu sniedzēju veica pārrēķinu un kompensēja darbiniekiem neizmaksāto starpību. Piemēram, trīs valsts SAC, kuri piemaksas nebija aprēķinājuši pareizi, darbiniekiem kompensēja neizmaksāto starpību 150 436 eiro apmērā.  

Savukārt lielākajā daļā pašvaldību SAC darbiniekiem piemaksas joprojām aprēķina mazākā apmērā,

nekā to paredz likumi un vadlīnijas, kā rezultātā nav nodrošināta vienlīdzīga attieksme – jo, veicot darba pienākumus ar tādu pašu risku, viņiem piemaksa tika izmaksāta mazākā apmērā nekā valsts SAC un LM līgumorganizācijās nodarbinātajiem.

Pie līdzīgiem secinājumiem VK nonākusi, veicot pārbaudes arī par to, vai 2021. gadā piešķirtais finansējums prioritārajiem pasākumiem, kas vērsti uz mēnešalgu palielināšanu valsts SAC nodarbinātajiem, izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķim. Proti, mēnešalgas palielinātas tikai tiem darbiniekiem, kuri tieši iesaistīti sociālās aprūpes un rehabilitācijas procesā, kā arī darbiniekiem, kuru mēnešalgas bija jāpalielina saistībā ar izmaiņām valstī noteiktajā minimālajā mēneša darba algā. Savukārt daļai atbalsta un administratīvā personāla, kā arī daļai ārstniecības personāla mēnešalgas nav palielinātas plānotajā apmērā. "Šī ir paradoksāla situācija, jo cilvēkresursu trūkums SAC ir ilgstoša, sistēmiska problēma, arī atalgojuma dēļ, taču pieejamais finansējums situācijas risināšanai apzināti netiek izmantots," norādīja Āboliņa.

Nepilnības piemaksās skolotājiem

Saistībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izmaksa par darbu Covid-19 pandēmijas laikā pedagogiem, atbalsta personālam un auklēm par papildu slodzi un palielināto darba apjomu obligātā mācību satura apguvei (7 060 696 eiro) un individuālo konsultāciju apmaksai (4 087 070 eiro) kopumā atbilst normatīvajiem aktiem.

Starp atsevišķām nepilnībām VK minēja atšķirīgas pieejas, piešķirot vienreizējo 300 eiro atbalstu. Lai gan IZM to plānoja, ņemot vērā katram pedagogam individuāli noteikto slodzi, vairākas izglītības iestādes to nav ņēmušas vērā. Kopumā neatbilstoši piešķirtas piemaksas aptuveni 35 355 eiro apmērā. Lai turpmāk nodrošinātu vienotu pieeju, VK aicina skaidrāk noteikt naudas sadalījuma nosacījumus MK rīkojumos un IZM pilnveidot komunikāciju ar finansējuma saņēmējiem.  

Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas nauda izmaksāta pamatoti

Ekonomikas ministrija (EM) pandēmijas sākumā atbalstu Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai novirzīja tūrisma un eksportējošo nozaru komersantiem, savukārt pēc "otrā viļņa" – tirdzniecības centriem un sporta centriem. VK vērtējumā līdzšinējais atbalsta finansējums izmaksāts pamatoti; atbalsta sniegšana turpinās arī 2022. gadā.

Kopumā izmaksātais finansējums tirdzniecības centriem ir 7 863 548 eiro jeb vien 39% no pieejamajiem 20 miljoniem eiro. Nozīmīgākais secinājums – sākotnējās aplēses par nepieciešamo finansējumu 2021. gadā vai potenciālo tirdzniecības centru īpašnieku interesi un to spēju kvalificēties atbalstam nav bijušas precīzas.

2021. gadā atbalsts sniegts 20 tirdzniecības centriem, un vidējais atbalsta apmērs vienam tirdzniecības centram – 393 tūkstoši eiro. Attiecībā uz sporta centriem – 2021. gadā atbalsts sniegts 74 sporta centriem, no kopējā pieejamā finansējuma 8 miljonu eiro apmērā faktiski izmaksājot 6,4 miljonus eiro jeb 80%. 

Zemkopības ministrija (ZM) saistībā ar Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanu, seku mazināšanu un novēršanu pērn izlietoja 24,9 miljonus eiro. Pārbaudēs secināts, ka finansējums izmaksāts atbilstoši tiesību aktiem, turklāt ministrija ņēmusi vērā 2020. gada revīzijā sniegtos ieteikumus, t.sk. atbalsta likmi noteica atbilstoši situācijai. 

Finanšu ministrija (FM) 2021. gadā Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai Valsts ieņēmumu dienests atbalstam izmaksāja 681,7 miljonus eiro, t.sk. 513,1 miljonus eiro – uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, 135,9 miljonus eiro – par dīkstāvi un 32,7 miljonus – algu subsīdijai.

Nav konstatētas būtiskas neatbilstības pamatojumā par pieprasītā finansējuma apjomu un atbalsta piešķiršanā,

bet attiecībā uz atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai izceļami divi fakti. Pirmkārt, laikā, kad šo atbalstu varēja saņemt visu nozaru uzņēmumi, pastāv risks, ka atbalstu saņēma arī tādi uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums nebija tieši saistīts ar Covid-19 izplatību valstī. Otrkārt, atsevišķos gadījumos netika piemērota konsekventa pieeja uzņēmumu vērtēšanas procesā – nosakot uzņēmuma saistīto personu loku un veicot "grūtībās nonākuša uzņēmuma" statusa pārbaudi, bet šīs VK konstatētās nepilnības neietekmē lēmumu par atbalsta piešķiršanu.

Kopumā finanšu revīzijās par 2021. gada pārskatu sagatavošanas pareizību atsevišķos gadījumos dažādos resoros konstatēts, ka Covid-19 krīzes finansējums neatbilstoši novirzīts ar krīzes pārvarēšanu nesaistītiem mērķiem vai – ka ir iespēja pārskatīt faktiski nepieciešamā finansējuma apmēru. Revīziju darba rezultātā revidējamās vienības izdevumus pārskatīja un tos atmaksāja valsts budžetā.

Finanšu revīziju rezultātā VK revidējamām vienībām ir sniegusi 56 ieteikumus, no kuriem 18 ieteikumi ir saistīti ar izdevumiem un atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. 

Finanšu revīziju rezultāti ir nosūtīti Saeimas priekšsēdētājai, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājam un Ministru prezidentam.

Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros VK turpina situācijas izpēti, apkopojot informāciju par atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ko sniedza FM, EM, ZM un KM programmu ietvaros. Publiskošana plānota jūlijā.

Kam visvairāk piešķīra atbalstu

VK informēja, ka finanšu revīzijās par 2021. gada pārskatu sagatavošanas pareizību viens no galvenajiem izvirzītajiem jautājumiem bija izdevumi un atbalsts Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai. To VK horizontāli vērtēja visos resoros. Piemēram, Finanšu ministrijā (FM) pārbaudes veiktas par 731 miljoniem eiro (no kopumā piešķirtajiem 850 miljoniem eiro), Labklājības ministrijā (LM) – 399 miljoniem eiro (no 404 miljoniem eiro), Veselības ministrijā (VM) – 365 miljoniem eiro (no 586 miljoniem eiro); šie ir resori, kas kopumā saņēmuši vislielāko krīzes finansējumu.

"Turpinot 2020. gada finanšu revīzijās iesākto, Valsts kontrole 2021. gadā ar Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu saistīto izdevumu pārbaudes veica par 1,64 miljardiem eiro, tā pārbaudot 73% no Ministru kabineta piešķirtajiem 2,25 miljardiem eiro un 85% no faktiski izlietotajiem 1,94 miljardiem eiro. Kopumā ministrijas un iestādes papildus piešķirtos līdzekļus ir izlietojušas atbilstoši piešķiršanas mērķim, lai arī atsevišķos gadījumos, īstenojot atbalstu, konstatētas kļūdas un nepilnības," finanšu revīziju rezultātus aprakstīja VK padomes locekle Ilze Bādere.  

VK pārbaudīto krīzes finansējumu vērtēja arī pa atbalsta veidiem, un 2021. gadā novirzīti: 

  • 54% jeb 877 miljoni eiro tautsaimniecības atbalstam (atbalsts par dīkstāvi, ieguldījumi valsts kapitālsabiedrībās, izdevumi nekustamajiem īpašumiem (NĪ), IT risinājumiem u.c.);
  • 32% jeb 528 miljoni eiro iedzīvotāju atbalstam (vienreizējie pabalsti, piemaksas sabiedriskā sektora darbiniekiem u.c.);
  • 14% jeb 235 miljoni eiro epidemioloģiskās situācijas risināšanai (Covid-19 testēšanas jaudas palielināšana, vakcīnu, aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegāde u.c.).

Salīdzinājumam 2020. gadā novirzīti:

  • 75% jeb 670 miljoni eiro tautsaimniecības atbalstam (ieguldījumi valsts kapitālsabiedrībās, NĪ izdevumi, autoceļi, IT risinājumi u.c.) ;
  • 15% jeb 138 miljoni eiro iedzīvotāju atbalstam (dīkstāves u.c. pabalsti, piemaksas sabiedriskā sektora darbiniekiem u.c.);
  • 10% jeb 85 miljoni eiro epidemioloģiskās situācijas risināšanai (aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegāde u.c.).
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt