Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Starp populārākajām programmām – datorzinātnes un medicīna

Panorāma

Panorāma

Skolām pirks CO2 mērītājus

Visām skolām pirks gaisa kvalitātes mērītājus

Drošas mācības klātienē lielā mērā atkarīgas no gaisa kvalitātes mācību telpā. Taču mērījumi līdz šim atklājuši, ka lielākajā daļā klašu ogļskābās gāzes (CO2) piesātinājums pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumu un tas liecina par sliktu ventilāciju. Lai varētu uzmanīt gaisa kvalitāti telpā, valsts plāno apmaksāt mērierīču iegādi. Tam plānots tērēt 3,7 miljonus eiro.

Ja klases gaisā ir līdz 1000 CO2 vienībām, PVO to atzīst par labu. Taču mērījumi Latvijas skolās parādīja, ka lielākajā daļā mācību telpu ogļskābās gāzes piesātinājums nodarbību laikā pārsniedz ieteicamo, bet 16% CO2 norma ir pārsniegta pat divas reizes un vairāk. Savukārt laba gaisa kvalitāte ir vien deviņos procentos klašu, kurās veikti mērījumi.

Skābekļa trūkums pasliktina mācību rezultātus, un slikti ventilētā telpā vieglāk inficēties ar vīrusiem.

Lai katrs skolotājs varētu sekot līdzi gaisa kvalitātei klasē, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno līdz rudens beigām iegādāties vairāk nekā 13 tūkstošus ogļskābās gāzes mērītāju, kas tiktu izvietoti pilnīgi visās valsts un pašvaldību dibināto skolu mācību klasēs. Sākot no pirmsskolām līdz vidusskolām.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) skaidroja, ka mērītāji varētu tikt izvietoti vēlākais novembrī, kad arī varētu palielināties Covid-19 izplatība.

Viņa sacīja: "Tā ir absolūti nu tāda, man liekas, mūsdienās pilnīgi normāla lieta, kam būtu jābūt katrā izglītības iestādē, arī katrā darbavietā, lai mēs nejūtamies noguruši tad, kad mums trūkst skābekļa."

Cer arī uz skaidru plānu

Kāds ir ogļskābās gāzes piesātinājums mācību stundu beigās, Mārupes Valsts ģimnāzijā nav mērīts. Direktors Jānis Lagzdkalns pieļāva, ka  tas ir atšķirīgs nesen būvētajos un pagājuša gadsimta 70. gados būvētajos korpusos.

Viņš arī atzina, ka gaisa kvalitāte varētu izrādīties ne pārāk laba. Taču direktors līdz ar mērierīcēm gaidītu arī plānu, kā to uzlabot, ja gaiss izrādītos slikts. Viņš pauda, ka skola ir nosiltināta un, iespējams, aiztaisot ciet spraugas, nodarīts kas tāds, kas varētu ietekmēt gaisa kvalitāti. Tāpēc viņš sagaidītu kopīgu plānu, kā to risināt.

Līdzīgi norādīja arī Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Aino Salmiņš, kurš uzsvēra, ka mērījumi ir nepieciešami, bet vienlaikus piebilda, ka šim ir jābūt pirmajam, ne pēdējam solim rūpēs par gaisa kvalitāti skolās.

Salmiņš sacīja: "Mēs šādā veidā tikai atbalstām, bet katrā ziņā ir nopietni jārisina problēma par monitoringu skolās, kā šo problēmu risināt ilgtermiņā."

Viņš arī paskaidroja, ka pašvaldības vienas bez nopietnas investīciju programmas to nevarētu atrisināt. Tomēr Salmiņš atzina, ka tas ir tikai sākums un gaisa kvalitātes mērīšana dos iespēju pašiem pedagogiem regulēt.

LTV vēstīja, ka pavasarī, kad skolām bija iespēja pieteikties septiņiem miljoniem eiro ventilācijas sistēmu pilnveidošanai, gandrīz divi miljoni palika pāri.

Par tiem plānots iegādāties šos CO2 mērītājus, bet trūkstošo summu no vajadzīgajiem kopumā 3,7 miljoniem pieliks no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Tiklīdz valdība apstiprinās naudas piešķiršanu, IZM izsludinās iepirkumu.

Ministre piebilda, ka līdz ar ierīcēm skolas saņems arī vadlīnijas, kā rīkoties, kad klasē būtiski pasliktināsies gaisa kvalitāte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt