Pilsētas gaisā ir aptuveni 500 ar aci nesaskatāmu ogļskābās gāzes jeb CO2 vienību. Saskaņā ar PVO vadlīnijām kvalitatīvs mācību darbs kļūst apgrūtināts, ja ogļskābās gāzes koncentrācija gaisā pārsniedz 1000 vienības. Kopš 2017. gada Veselības inspekcija Latvijas skolu mācību klasēs veica mērījumus un secināja, ka daļā mācību klašu ieteicamais CO2 līmenis tiek pārsniegts pat trīskārši. Līdz 3000 CO2 vienībām.
"Tur nevajag lolot nekādas ilūzijas, ka mums būs labi sasniegumi kādās mācībās, jo vienkārši cilvēka galva, viņa vienkārši nav spējīga uztvert. Viņa atslēdz tās svarīgās funkcijas, lai izdzīvotu. Tik vienkārši tas ir, to mēs ignorējam," skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Bērniem nāk miegs un pasliktinās spēja uztvert skolotāja teikto. Un arī vīrusi, ja kādam klasē ir, izplatās pa visu telpu.
"Vīruss var kādu laiku atrasties gaisā, aerosolos, ja telpas slikti vēdinātas. Tā kā, protams, šobrīd šī problēma sasaucas arī ar Covid-19 izplatību," teica Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.
Veselības inspekcijas skolu monitorings atklājis neglaimojošu situāciju – gadu gaitā, ieguldot naudu siltināšanā un logu nomaiņā, gaisa kvalitāte pasliktinājusies, jo tagad aiztaisītas ciet dabiskās ventilācijas atveres – nav vairs veco logu spraugu, kas zināmā mērā nodrošināja gaisa apmaiņu.
"Problēma ir bijusi tā, ka vienkārši ir akceptēts tas, ka daudzu gadu garumā skolu remontdarbi, renovācijas notiek bez vēdināšanas, jo tā kā anekdotē – logus nevar neielikt, sienu nevar nenokrāsot, ventilāciju – to neviens neredz, to var neielikt," ironizēja Vanadziņš.
To apstiprināja arī Ekonomikas ministrija (EM), norādot, ka prasības atbilstošai ventilācijai vienmēr ir bijušas, bet diezgan bieži ignorētas.
"Mēs arī jaunajās ēkās esam konstatējuši, ka atteikšanās no ventilācijas. Un ne tikai no dabīgās, bet arī no mehāniskās, kas būtu ļoti svarīga, nepieciešama publiskajās ēkās.
Tas ir pirmais, no kā principā pasūtītājs atsakās, mazinot būvniecības izmaksas," atzina EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
Tikai 8% klašu telpu no Veselības inspekcijas monitorētajām 50 skolām gaisa kvalitātes ziņā atbilst PVO vadlīnijām. Kurās skolās ir labākā, kurās sliktākā gaisa kvalitāte, uzzināt nav iespējams, jo, skolām piekrītot piedalīties pētījumā, inspekcija apņēmusies ievērot konfidencialitāti.
Inspekcija vien norādīja, ka parasti labāks gaiss ir tur, kur mazāks skolēnu blīvums.
"Tas lielā mērā ir atkarīgs, protams, no klases lieluma un bērnu skaita klasē. Un šeit arī tāda likumsakarība: mazajās lauku skolās, kur neliels skaits bērnu klasē, stāvoklis ir daudz labāks nekā lielajās pilsētas skolās, kur klasē vienlaikus ir daudz bērnu," norādīja Veselības inspekcijas pārstāvis.
Vanadziņš norādīja – kārtīga vēdināšana starpbrīžos ir ļoti būtiska. Viens no secinājumiem – telpas ne vienmēr tiek atbilstoši vēdinātas. Taču, pat ja tas notiek, klasēs ar tik sliktu gaisa apmaiņu, kāda ir lielākajā daļā Latvijas skolu, gaisa kvalitāte būtiski pasliktinās jau pirmajās 15 mācību stundas minūtēs. Tāpēc ar vēdināšanu ne vienmēr pietiek. Eksperti uzsvēra, ka skolām jāparedz līdzekļi piespiedu ventilācijas sistēmu ierīkošanai.
Redzot dramatiskos gaisa kvalitātes rezultātus skolās, EM sākusi virzīt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, lai nepieļautu jaunu publisko ēku, tostarp skolu būvniecību, kurās nav paredzēta atbilstoša ventilācija. Arī renovācijas procesā ventilācijas sistēmai būs jāpievērš īpaša uzmanība. Taču jau renovētajās ēkās vismaz pagaidām nevienu nespiedīs veikt izmaiņas. Vai uzlabojumi tiks veikti, lielā mērā atkarīgs no skolu vadības uzstājības risinājumu meklēšanā.
Latvijas Pašvaldību savienības izglītības eksperte Ināra Dundure savukārt norādīja – šis jautājums ir jārisina valstiskā mērogā.
"Risinājums ir tikai viens – jāparedz finansējums valsts līmenī, proti, šobrīd ir iespējami pieejamie finanšu resursi no noturības un atveseļošanas fonda un arī nākamajā struktūrfondu plānošanas periodā."
Skolu vadītāji šobrīd saņēmuši plašu informatīvo materiālu par dažādiem risinājumiem, kā uzlabot gaisa kvalitāti. Kad un vai tie tiks īstenoti, atkarīgs arī no iespējām par to samaksāt.
