Latvijas Radio: Armands Ruks amatā jau divus gadus. Kā jūs kā sadarbības iestādes pārstāvis vērtējat viņa darbu? Kas ir izdarīts? Kas nav izdarīts?
Arvīds Kalniņš: Viennozīmīgi uzreiz nevaru atbildēt, lai izvērtētu Valsts policijas priekšnieka darbu. Mēs sadarbojamies kopumā ar visu Valsts policiju. Protams, priekšnieks ļoti daudz ko nosaka, taču diezin vai divi gadi ir pietiekošs laika periods, lai vērtētu kopumā.
Kopumā mums sadarbība ar Valsts policiju bijusi laba, to arī uzsver tiesu apgabalu virsprokurori. Vērtējot statistiskos rezultātus, darbs ir tādā pašā līmenī kā iepriekšējā gadā, ja salīdzina deviņu mēnešu rezultātus. Lietu skaits nedaudz ir samazinājies, bet ir jāsaprot, ka jau kādus piecus sešus gadus valstī kopumā noziedzības līmenis krītas, tajā skaitā samazinās arī sīko zādzību skaits. Tas varbūt arī bija kovida pandēmijas ietekmē. Arī mantisko noziegumu skaits samazinās.
Jā, palielinās smagu, sevišķi smagu noziegumu skaits, taču arī tas ir zināmā mērā izskaidrojams ar atsevišķām tendencēm – ar telefonkrāpšanām vai krāpšanām informācijsa tehnoloģiju (IT) vidē. Šeit Ruka kunga darbs vērtējams pozitīvi tajā, ka ir izveidota speciāla struktūrvienība cīņai ar IT noziegumiem.
Kas Ruka vadībā ir mainījies? Jūs sakāt, ka īss laiks, lai spriestu, tomēr divi gadi pagājuši. Vai redzamas pārmaiņas ir manāmas?
Kā pozitīvs moments droši vien ir minams … Es gan nevaru pateikt precīzi, vai tas ir tieši Ruka kunga vai varbūt iepriekšējās vadības iestrāde, bet jebkurā gadījumā pozitīvi vērtējams tas, ka pie Policijas koledžas šogad izveidots Izmeklētāju mācību centrs. Saprotu, ka pirmos klausītājus sāks uzņemt ar jauno gadu. Tas ļaus celt izmeklētāju kvalifikāciju un izmeklēšanas kopējo kvalitāti.
Runājot par sadarbības kvalitāti starp institūcijām, jūs minējāt, ka tā ir laba. Bet vai tā ir uzlabojusies?
Viss ir atkarīgs no katra reģiona un tiem cilvēkiem, kas šajā struktūrā strādā, no viņu spējas komunicēt ar konkrētiem prokuroriem. Taču kolēģi uzsver, ka, jā, sadarbība ir uzlabojusies. Arī policija ir ieinteresēta ātrāk pabeigt vienkāršos procesus, kuros nav nepieciešams ieguldīt lielus izmeklēšanas resursus, lai pievērstos smago, sevišķi smago noziegumu izmeklēšanā.
Savukārt runājot par smagiem noziegumiem, kā policijai veicas ar to izmeklēšanu, piemēram, slepkavību?
Jāsaka tā, ka lielākā daļa no izdarītajām slepkavībām, kas izdarītas iepriekšējā gadā, tās nosacīti ir atklātas. Ja tās ir sadzīviska rakstura slepkavības, tad lielu problēmu pierādījumu savākšanā un nostiprināšanā nav. Protams, ir arī objektīvi iemesli – nepieciešamo ekspertīžu termiņi. Ja mēs runājam par sarežģītākām un pasūtījuma slepkavībām, tas jau ir komplicētāks jautājums. Tā atklāšana nenotiek tik ātri, bet tur ir objektīvi iemesli.
Jūs droši vien arī zināt Bunkus lietu. Rukam stājoties amatā, pagāja laiks un nu jau ir arī zināmi iespējamie aizdomās turētie. Vai tā ir bijusi vadības ietekme, cik ātri process noritējis?
Es gribētu teikt tā, ka šajā konkrētajā lietā operatīvais darbs noritējis visu laiku. Šajā lietā droši vien no Ruka kunga atbalsts ir sniegts, lai šī un varbūt arī citas skaļākas lietas tiktu atklātas un pierādījumi tiktu nostiprināti, un lieta tiktu virzīta prokuratūrai kriminālizmeklēšanas uzsākšanai. Jautājums ir, cik to var ietekmēt iestādes vadītājs. Protams, viņš var ietekmēt tādā ziņā, lai nodrošinātu ar nepieciešamajiem resursiem.
Runājot par policijas komandu, zināms ir tas, ka Ruks nāca amatā un ieviesa dažādas reformas – darbinieku rotācijas, arī nesen tāda bijusi. Kā jūs to vērtējat? Vai tas ir nesis kādus augļus sadarbībā?
Man ir grūti atbildēt par rotācijas iemesliem. Droši vien katrai iestādei tas ir labāk redzams. Arī reģionos notiek strukturālas izmaiņas. Pret šīm strukturālajām reformām attieksme ir dažāda, jo nepārtraukti kaut kas tiek reformēts. Loģiski, ka katrai reformai vajag kādu laiku, lai varētu izdarīt secinājumus.
