Tieši šonedēļ, 14. martā, aprit divi gadi kopš liktenīgās dienas Bišukolnā, kad atbraukusī ātrās palīdzības brigāde Robertam Saukānam konstatēja infarktu un steigšus veda uz slimnīcu, aizliedzot viņam pašam pat kustēties. Bet Rēzeknes slimnīcas dežūrārsts Georgijs Tihonovs neuzskatīja, ka viņš jāievieto slimnīcā. Saukāna sieva un meita klausīja ārstu, atveda paiet nespējīgo Robertu mājās, kur viņš pēc dažām stundām mira. Rēzeknes policijas iecirkņa izmeklētāji cēlonisko sakarību starp nāvi un ārsta rīcību nesaskatīja un procesu izbeidza. Tagad Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors šo lēmumu atcēlis.
Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Andris Gusarovs pārliecinājies, ka lēmums ir pieņemts nepamatoti un nelikumīgi. Izskatot Saukāna ģimenes sūdzību, Gusarors iepazinies ar visiem lietas materiāliem un nešaubās, ka ir redzama ārsta rīcības un pacienta nāves cēloniskā sakarība.
Virsprokuroram radies iespaids, ka izmeklētāja paļāvusies tikai uz ekspertu atzinumu. Lai gan tieši viņai pašai tāpat kā uzraugošam prokuroram jāspēj saskatīt cēloniskā sakarība. Virsprokurors gan neapšauba Rēzeknes kriminālpolicijas izmeklētāju spējas izmeklēt šo lietu, lai gan tieši šīs policijas izmeklētāji nespēja saskatīt cēlonisko sakarību starp ārsta rīcību un pacienta nāvi.
Virsprokurors nešaubās, ka šai lietai ir jānonāk līdz tiesai. "Es domāju, ka šim procesam jānonāk līdz tiesai un tikai tiesa teiks savu gala vārdu," uzsvēra virsprokurors.
Krimināllikuma 138. panta otrā daļa par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, ja tas bijis par iemeslu cilvēka nāvei, paredz gan naudas sodu, gan piespiedu darbu vai cietumsodu līdz pat pieciem gadiem cietumā.