Viņa ironizēja, ka sestdien plānotais partijas kongress būs „skaists, rāms, gluds”, tajā partija „sev uzsitīs uz pleca” un slavēs par sasniegto. Viņa stāstīja, ka valdes locekļi piedāvāja kongresā runāt arī par problēmām, taču ar vienas balss pārsvaru šis priekšlikums noraidīts.
Viņķele uzsvēra, ka pašlaik partijai ir jāsaprot, „kā vārdā mēs esam vienoti”, jo vienotība ir instruments, lai kaut ko sasniegtu. Pēc Valda Dombrovska valdības, kurai bija skaidri mērķi – budžeta deficīta mazināšana, krīzes pārvarēšana un eiro ieviešana -, partijai vairs nav tik noteikto ieceru un vīziju, kas arī rada saspīlējumu.
Brīžos, kad organizācijai nav skaidrības par mērķiem, kā dēļ mēs pastāvam, cilvēkiem rodas neizpratne, atzina Viņķele.
Kad partijai bija mērķi un bija līderis, kas pietiekami iekļaujošā veidā varēja mobilizēt un motivēt parējos partijas biedrus strādāt, tad domubiedru pretrunu nebija un neviens publiski par tām nerunāja, skaidroja partijas pārstāve.
Viņa pauda arī, ka „Vienotībai” ir parāds pret sabiedrību vismaz divās jomās - izglītības politikas un veselības aprūpes jomā, un arī jārunā par to, kas notiek ar nodokļu politiku – „cik ilgi mēs domāsim, ka esošo nodokļu ietvaros varēs nofinansēt visas mūsu vajadzības”.
Viņķele arī piekrita, ka partijas „tiesiskuma karogs ir pabalējis”, un no Rīgas ievēlētiem deputātiem, satiekot vēlētājus, nav labas atbildes par to, kas bija pirms vēlēšanām un būs pēc vēlēšanām. Varbūt tiem, kas ievēlēti no cita reģiona, ir komfortablāk, viņi ikdienā savus vēlētājus nesatiek un nav vajadzības atbildēt uz neērtiem jautājumiem, sprieda Viņķele.
Viņa atzina - ja partija turpinās „ar šādiem skaistiem, gludiem, mierīgiem kongresiem”, tad pastāv risks, ka „Vienotība” var pazust no politiskās skatuves, un, ja partija pati godīgi nespēs uz sevi palūkoties, kritiski vērtēt notiekošo, tad „skuju takas” variants nav tik neiespējams.
„Ja nesavācamies, čābīgi būs,” sacīja deputāte.
Viņa gan cer, ka partija „var savākties”, atrast „atjaunotu vienotības vilkmi” un piedāvāt sabiedrībai nopietnas reformas.
Jau ziņots, ka pašreizējās "Vienotības" valdes priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas konkurents uz partijas vadītāja amatu būs Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Āboltiņas vadība sašūpojās līdz ar viņas neiekļūšanu Saeimā atbilstoši Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Tiesa, pēc tam savu mandātu nolika Jānis Junkurs, un viņa parlamentā iekļuva. Taču Āboltiņa zaudēja Saeimas priekšsēdētājas amatu, viņa ieguva „Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājas amatu.
Tāpat attiecību saasināšanās bija manāma, "Vienotībai" izvēloties kandidātu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāra amatam. Ministre Mārīte Seile jau grasījās tajā iecelt Saeimas deputāti Ilzi Viņķeli, tomēr pēc pārrunām ar partijas vadību šo lēmumu atsauca. Liela loma tajā ir bijusi iepriekšējai ministrei Inai Druvietei, kas to arī neslēpj.
