To intervijā Latvijas Radio norādīja bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.
Viņš norādīja, ka Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete („Vienotība”) vai Eiropas cilvēktiesību tiesnesis Egils Levits būtu brīnišķīgi prezidenti, taču viņu vārdi ir tikai izkārtnes. Visticamāk, ka īstais kandidāts uzradīsies tikai neilgu brīdi pirms izšķirošā balsojuma. Faktu, ka prezidenta amats atkal būs politiskā tirgus objekts apliecina Saeimas atteikums valsts augstāko amatpersonu ievēlēt aizklātā balsojumā, atzīmēja Vilks.
Viņš lēsa, ka tirgus, visticamāk, notiks starp „Vienotību” un ZZS. Patlaban „Vienotībai” ir premjera amats, tāpēc prezidenta krēsls, vismaz nezaudējot premjera posteni, tai nebūs.
Vilks pieļāva, ka tagad pienāk laiks, ka „ZZS beidzot grib iegūt ekonomisku izpildvaru”. Tādā gadījumā premjeres amatu zaudēs „Vienotības” pārstāve Laimdota Straujuma, kura valdības vadībā, pēc Vilka ieskatiem, gan ir tikai uz Latvijas prezidentūras laiku Eiropas Padomē. Iespējams, ka premjeres postenim tiek gatavota ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS). Tādējādi prezidenta amats, iespējams, varētu tikt izšķirts kontekstā ar valdības varbūtēju maiņu. „Es domāju, ka šai valdībai ir tikai daži mēneši. Šī ir prezidentūras valdība (..),” teica Vilks.
Tomēr Latvijai ļoti svarīgi ir iegūt prezidentu, kurš stāv pāri politiskās sistēmas tirgum un intrigām. „Prezidents varētu likt politiskajai sistēmai savaldīties (..),” teica Vilks. Viņš gan atzina, ka Latvija šajā ziņā nav unikāla valsts. Arī citviet pasaulē politiskajā elitē valda intrigas.
Latvijai ir nepieciešams prezidents, kurš spēj līdzināties pašreizējiem Lietuvas, Igaunijas un Polijas prezidentiem, norādīja Vilks.
Viņš atzina, ka „Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa būtu ieinteresēta prezidenta postenī.
Vaicāts, vai viņš pats nevēlas atgriezties politikā, Vilks atbildēja noraidoši. Viņš akcentēja, ka nevēlas strādāt vidē, kur ikdienā ir intrigas un kur ikdienā ir daudz vairāk runātāju, nekā darītāju. Tāpat viņš akcentēja, ja „Vienotību” pametīs vai tiks padzīts tā saucamais „liberālais gals”, tad tas būs zaudējums pašai partijai.
No otras puses, Vilks uzsvēra, ka tāda situācija, kāda bija ekonomiskās pirmskrīzes laikā un laikā, kad Saeimu atlaida bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, vairs neatkārtosies. Tik spēcīgas tā saucamo oligarhu ietekmes vairs nebūs, jo sabiedrība ir mainījusies. Vilks pauda, ka sabiedrība un valsts šobrīd attīstās pareizajā virzienā, lai arī tas notiek lēni. Ir būtiski nezaudēt grūti iegūto starptautiskās sabiedrības atzinību un cieņu, norādīja Vilks.
Vilks no politikas aizgāja līdz ar Saeimas vēlēšanām, kurās viņš nepiedalījās. Viņš bija finanšu ministrs Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas vadītās valdībās.
