Vietējā satura raidījumu veidošanai komercmedijos šogad piešķirti 1,38 miljoni

Lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un veicinātu vietējā satura raidījumu veidošanu komerciālajās televīzijās un radio, 2021. gada valsts budžetā Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ir piešķirti 1,38 miljoni eiro, informēja NEPLP. Tā ir vēsturiski lielākā valsts dotācija šim mērķim.  

Šī gada valsts budžetā paredzētā dotācija sabiedriskā pasūtījuma raidījumu veidošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir par 31% lielāka nekā 2020. gadā, norādīja padomē. Tas ir, neskaitot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem 1 miljona eiro apmērā, kas pērn tika piešķirti Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai komercmedijos. Šī gada finansējums ir divas reizes lielāks nekā 2018. un 2019. gadā, kad šim mērķim valsts budžetā tika atvēlēti attiecīgi 613,4 tūkstoši un 624,2 tūkstoši eiro. 

Ar šo finansējumu konkursu rezultātā plānots atbalstīt kvalitatīvu vietējo analītisko, pētniecisko, reģionālo ziņu, kā arī medijpratībai, sabiedrības veselībai, bērniem un jauniešiem veltītu raidījumu veidošanu komerctelevīzijās un komerciālajos radio. Tāpat plānots atbalstīt kvalitatīvu izklaides un Latvijas kultūrtelpu stiprinošu raidījumu veidošanu.  

“Komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi uzrunā lielāko sabiedrības daļu – vairāk nekā 70% Latvijas skatītāju un klausītāju. Taču nevienlīdzīgie globālā reklāmas tirgus nosacījumi turpina negatīvi ietekmēt vietējos komercmedijus, salīdzinot ar tādiem spēcīgiem globālajiem medijiem kā "Google", "Facebook" un citi. Taču no informatīvās telpas drošības viedokļa mūsu valsts interesēs ir, lai Latvijā būtu vietējo mediju daudzveidība un pēc iespējas plašāk pieejams vietējais saturs, tai skaitā komercmedijos. Tādēļ valsts atbalsts sabiedriskā pasūtījuma veidā ir ļoti svarīgs, lai Latvijas iedzīvotājiem arī turpmāk būtu pieejami kvalitatīvi vietējā satura raidījumi. Augstāku izmaksu dēļ tie ir visapdraudētākie," komentēja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. 

Par komercmedijiem atbildīgais NEPLP loceklis Patriks Grīva uzsvēra: "Mums ir svarīgi, lai ar valsts finansējumu veidotie raidījumi būtu kvalitatīvi. Tādēļ rūpīgi vērtējam konkursā pieteikto raidījumu atbilstību izvirzītajiem kvalitātes kritērijiem un sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem. Kvalitātes prasību izpilde vai neizpilde ietekmē mediju uzņēmumu iespējas saņemt valsts finansējumu gan tekošajā, gan turpmākajos gados."

Savukārt NEPLP padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete atzīmēja, ka, ja Covid-19 krīzes ietekmē šogad komercmediju reklāmas ieņēmumi turpinās samazināties tikpat strauji kā pērn, šis finansējums krīzes radītās sekas pilnībā nekompensēs. Taču tas būšot atbalsts, lai saglabātu vietējo raidījumu daudzveidību. Līdztekus papildu valsts finansējums komercmedijiem būs pieejams arī no Mediju atbalsta fonda.

"Turpinot pērn sākto praksi, konkursos varēs pieteikties tie mediji, kuri saviem satura veidotājiem nodrošinās pilnu sociālo garantiju klāstu. Šāda "apdrošināšanas polise" īpaši svarīga ir pandēmijas situācijā, kad daudzi žurnālisti, operatori ikdienā darbojas līdzās mediķiem, policistiem, pakļaujot sevi paaugstinātam inficēšanas riskam, lai sabiedrība saņemtu informāciju," stāstīja par satura attīstību atbildīgais NEPLP loceklis Jānis Eglītis.

NEPLP jau janvārī sāks izsludināt atklātus konkursus elektroniskajiem komercmedijiem, kur būs noteiktas precīzas kvalitātes prasības valsts finansējuma iegūšanai vietējo raidījumu veidošanā. Padome aicina mediju uzņēmumus sekot līdzi aktuālajai informācijai NEPLP mājaslapā. 

Līdztekus NEPLP aicina Ministru kabinetu un Saeimu attīstīt un pilnveidot arī Mediju atbalsta fonda darbību, kā to paredz Nacionālā drošības koncepcija. Tādējādi būtu iespējams nodrošināt komercmedijiem vēl plašākas iespējas piedalīties atklātos konkursos valsts budžeta līdzekļu saņemšanai sabiedriski nozīmīga satura veidošanai, lai uzturētu daudzveidīgu mediju vidi un atbalstītu komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības nepārtrauktību, kā arī stiprinātu to kapacitāti.  

KONTEKSTS:

Latvijas sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un portāla LSM.LV – pilnīgai iziešanai no reklāmas tirgus un attīstībai 2021. gada valsts budžetā ir piešķirts finansējums 8,3 miljonu eiro apmērā. Savukārt daļa sabiedrisko mediju līdzšinējo reklāmas ieņēmumu no šī gada nonāks komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt