Vienota ārkārtas palīdzības tālruņa platforma gaidāma nākamā gada vidū

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Iekšlietu ministrija paredz, ka vienotās ārkārtas tālruņa platformas projekts varētu tikt realizēts nākamā gada maijā. Projekta lielākie ieguvumi būs daudzkārt ātrāka operatīvo dienestu rīcība, saņemot izsaukumus, jo nebūs nepieciešama zvanu pāradresēšana konkrētiem dispečeriem, kā arī daudz precīzāk būs nosakāma iedzīvotāja atrašanās vieta.

Vienota ārkārtas palīdzības tālruņa platforma gaidāma nākamā gada vidū
00:00 / 05:23
Lejuplādēt

Paredzēts, ka vienotu kontaktu centra platformu ārkārtas dienestu operatīvākam darbam, kuras izstrādes sākta 2018. gadā, varētu ieviest līdz nākamā gada maijam, tomēr paredzēts, ka vajadzības gadījumā termiņu var pagarināt.

Projektā iesaistīta Valsts policija (VP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), kā arī Valsts robežsardze.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārstāve Jurita Mikoviča Latvijas Radio skaidroja – projektam noslēdzoties, gaidāma virkne uzlabojumu, lai operatīvie dienesti pēc izsaukuma saņemšanas varētu sniegt iespējami ātrāku palīdzību. Viens no mērķiem – panākt, ka, zvanot uz ārkārtas tālruni, notiek iespējami maz savienojumu ar nākamajām personām un pēc iespējas ātrāk palīgā saucējs var nodot informāciju.

"Zvanot uz 112, tiks veikta visa sākotnējās informācijas iegūšana par notikumu, nepārsūtot personu, kura zvana uz dienestiem, nākamajam operatoram. 112 kontaktu centrs nodos šo informāciju saistītajiem dienestiem, piemēram, NMPD vai VP, lai ātri un operatīvi, bez kavēšanās tiktu nosūtīta palīdzība. Bieži ir tā, ka ārkārtas zvana pāradresācijas nepieciešamības gadījumā operatoram, kurš pieņem zvanus, ir atkārtoti jāinformē cita dienesta operators par notikuma vietu un apstākļiem. Līdz ar to tiek zaudēts laiks, kas ārkārtas notikumos ir būtiskākais no faktoriem, kā arī pastāv varbūtība, ka tehnisku vai citu iemeslu dēļ zvanu savienojumi ar citu operatīvo dienestu var nenotikt," skaidroja Mikoviča.

No gaidāmajiem uzlabojumiem vēl viens, iedzīvotājiem īpaši būtisks – būs iespēja daudz precīzāk noteikt zvanītāja atrašanās vietu. Tas ir īpaši svarīgi, ja zvanītājs nespēj izskaidrot, kur atrodas. Piemēram, zvanot glābējiem pēc pazušanas mežā vai informējot operatīvos dienestus par ceļu satiksmes negadījumu ceļu posmā, kuru zvanītājs nepārzina.

"Izsaucēju atrašanās vietu tas ļaus noteikt līdz 50 metru rādiusam. Šo informāciju nekavējoties nodos glābšanas dienestiem. Izsaucēja atrašanās vieta tiks precīzi noteikta, izmantojot globālās pozicionēšanas sistēmu vai WIFI lokālā bezvadu tīkla sniegto informāciju. Tā būs kā alternatīva līdzšinējam atrašanās vietas noteikšanas veidam, kas paredz, ka informāciju par izsaucēja atrašanās vietu nodod elektronisko sakaru komersanti," norādīja Mikoviča.

Šī sistēma tiek ieviesta sadarbībā ar uzņēmumiem "Apple" un "Google". Patlaban notiek izmēģinājumi un rezultāti esot ļoti labi.

VUGD Operatīvās pārvaldes Zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļas priekšnieks Hermanis Plisko skaidroja – dienestam precīzāka izsaucēja atrašanās vieta nereti palīdzētu sniegt nepieciešamo atbalstu vēl ātrāk.

"Protams, mēs arī izmantojam atrašanās vietas datubāzi, kuru mums nodrošina Iekšlietu ministrijas informācijas centrs. Bet šobrīd tā datubāzē nosakāmā atrašanās vieta nav tik precīza, kā mēs gribētu. Palīdzība tiks izsūtīta ātrāk, ja būs precīza atrašanās vieta. Ja zvanītājs nezina savu atrašanās vietu, tad dažādiem precizējošiem jautājumiem tiek patērēts laiks. Ja dispečers resursus sūtīs uz kaut kādu aptuveno vietu, aizies ilgāks laiks," uzsvēra Plisko.

Arī VP Operatīvās vadības biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs Māris Pilickis sacīja, ka jaunā platforma tiek gaidīta, jo tā uzlabos dienestu spēju sniegt palīdzību. Abos operatīvajos dienestos atzīst – īpaši noderīga šī atrašanās vietas noteikšana būs gadījumos, ja cilvēks pazudis mežā.

"Šo Iekšlietu ministrijas projektu mēs, Valsts policija, gaidām ar lielām cerībām, jo tiešām šie jaunie risinājumi un programmu nodrošinājums ļaus uzreiz noteikt zvanītāja atrašanās vietu un automātiski arī izsūtīt norīkojumā, lai pēc iespējas ātrāk varētu ierasties pie cilvēka un sniegt nepieciešamo palīdzību. Diemžēl mūsu programmatūra nav visaugstākajā līmenī, kā tas ir kaut kur ārzemēs, kur operators uzreiz kartē redz atrašanās vietu. Bet mēs mēģinām telefona sarunā noskaidrot, kurā pilsētā, novadā vai pagastā cilvēks atrodas, pa kurieni viņš brauc, no kurienes uz kurieni, vai ir kaut kādi orientieri – pieturvietas vai citu īpašu vietu, ko cilvēks var noskaidrot. Ja zvanītājs precīzi nevar neko pateikt, tad mums ir atrašanās vietas datubāze, bet tā ir diezgan vispārīga," atklāja Pilickis.

Latvija būs sešpadsmitā valsts, kas šo sistēmu pēc Eiropas Vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura “112” asociācijas aicinājuma būs ieviesusi.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārstāve Jurita Mikoviča norādīja – dati būs anonīmi, viedtālruņa lietotājiem iestatījumos būs jāatzīmē, ka, zvanot uz ārkārtas tālruni, atrašanās vietu varēs noteikt.

Patlaban nepieciešamības gadījumā, izmantojot mobilo sakaru operatoru sniegto informāciju, atrašanās vieta ir ļoti aptuvena un pilsētā var sasniegt vairāku desmitu metru rādiusu, kas ietver vairākas mājas, bet lauku teritorijās var sasniegt pat vairāku kilometru rādiusu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti