Latvijā tas būs pirmais jūras plānojums un speciālisti vērtē, ka šāds dokuments, kas regulē visu ieinteresēto pušu darbības jūrā, lai tās nekaitētu videi, bija nepieciešams jau sen. Kā stāsta „Baltijas vides foruma” plānošanas eksperte Anda Ruskule, to nosaka arī Eiropas Savienības direktīva:
„Baltijas jūra ir atzīta kā viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē, mums ir ļoti liela problēma ar jūras vides kvalitāti, kas galvenokārt ir saistīts ar barības vielu ieplūdi no sauszemes. Protams, ir arī šīs saimnieciskās darbības slodze, kas varbūt šajā brīdī vēl nav tik intensīva, kā citviet Eiropā, kā, piemēram, tā ir Ziemeļjūrā. Un līdz ar to ir it kā, no vienas puses, vēl kur izvērsties, bet, no otras puses, ir arī jāsaprot visas tās savstarpējās ietekmes.”
Protams, Baltijas jūras piesārņojuma samazināšana, kā arī saimnieciskā darbības ietekme tajā nav tikai atkarīga no Latvijas - līdz mums nereti atnāk arī kaimiņu darbības sekas.
„Pie mums diezgan daudz nonāk pārrobežu piesārņojums, kas nāk gar Polijas, Lietuvas [piekrasti] un tālāk uz Latvijas krastiem, piemēram, Rīgas jūras līcī uzkrājas vairāk atsevišķi kaut kādi smago metālu elementi, nekā tam vajadzētu būt,” vērtē Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe. Un šobrīd Baltijas jūra un tās nākotne, var teikt, ir aktualitāte arī citām tās krastos esošajām valstīm.
„Līdz 2020. gadam visas Baltijas jūras valstis ir apņēmušās pēc iespējas labu jūras stāvokli panākt un sasniegt, tai skaitā arī Latvija. Un tas tiek veikts uz ilggadīgiem datiem un analizējot tendences. Bet es domāju - mums ir ļoti lielas iespējas sabalansēt saimniecisko darbību kopā ar labu vides stāvokli,” ir pārliecināta Strāķe.
Topošais jūras plānojums tad arī regulēs šo saimniecisko darbību, lai mazinātu kaitējumu jūrai, taču šis dokuments nebūs tikai ar ierobežojošām funkcijām.
„Plāns noteiks to darbības vietu un veidu, kas jau ir tradicionāli - tās ir ostas, pārvadājumi un zvejniecība, bet tas runās arī par jaunām lietām, un tās ir alternatīvā enerģija, vēja parki jūrā, tās lietas, kuru šobrīd nav, bet, iespējams, būs nākotnē,” uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas telpiskās plānošanas departamenta direktore Inguna Urtāne.
„Šāds dokuments brīvvalsts laikā pirmo reizi top un vienmēr piekrastes pašvaldībās ir tas jautājums, kāds ir tas potenciāls, ko var jūra vēl dot.” - Tā vērtē Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, atzīstot, ka arī saistībā ar Vidzemes jūrmalu ir dažādas idejas:
„Strādājam šobrīd pie mazo ostu un jahtu piestātņu attīstības, protams, tās ir pludmales, tūrisms. Nākamais ir stāsts par to, ko mēs pat jūrā varētu audzēt, tas ir jautājums par aļģēm, ko var izmantot lauksaimniecībā, par gliemenēm, kas arī vienlaicīgi attīra vidi.”
Taču ir viens jautājums, kas pašvaldībai - lielākajai Vidzemes jūrmalas piekrastes saimniecei - liek būt bažīgai nākotni, tas ir finansējums, kas šobrīd gan vairāk aizplūst uz lielajām pilsētām.
Jūras telpiskā plānojuma tapšanā aicināts arī plašāks ieinteresēto pušu loks, un vasarā notiks vairākas sabiedriskās apspriešanas.
