Tas nozīmē, ka katram savāktajam atkritumam, cik tas iespējams, identificēja uzņēmumu, kurš to ir ražojis vai kura produkcija bijusi iepakota konkrētajā materiālā.
Apsekotajos 6 hektāros aktīvisti savāca 210 atkritumu vienību. Zīmoli vai ražotāji, kuru produkcijas atkritumus atrada visvairāk - Cēsu alus, “Lāčplēsis”, “Latvijas balzams” un “Laima”.
„Zero Waste” Latvija pārstāve Mairita Lūse Latvijas Radio skaidroja, ka tas darīts, “tāpēc, ka, lai gan atkritumus lasīt ir labi un pludmale paliek tīrāka, diemžēl pludmale paliek tīrāka uz piecām minūtēm”.
“Un mums nešķiet, ka strādājot tikai ar patērētājiem, lai gan strādāt ar patērētājiem ir svarīgi, skaidri redzams, ka šo problēmu neatrisina, jo atkritumi pludmalēs turpina parādīties,” sacīja Lūse.
“Pirmkārt, mēs vēlamies veicināt diskusija par šo tēmu ar šiem datiem, lai cilvēki aizdomājas, kas tad ir tie atkritumi, kas nonāk pludmalē. Un otrkārt, uzsākt sarunas ar visiem šajā ķēdē iesaistītajiem cilvēkiem. Būtu jārunā tieši, kāda ir šo uzņēmumu atbildība. Protams, tā nav 100%, bet tomēr, ja uzņēmums kaut ko tirgū palaiž un viņš redz, ka šis atkritums pēc tam tiek atrasts pludmalē, tam vajadzētu likt aizdomāties, ka kaut kas ar šos sistēmu nav kārtībā un ka arī viņam būtu jāiesaistās, jājautā un jādomā, kā es varētu palīdzēt un šo situāciju uzlabot,” skaidroja Lūse.
