Vides dienests ceļ trauksmi par būvgružu apsaimniekošanas trūkumiem valsts un pašvaldību pasūtījumos

Pēdējo trīs gadu laikā valsts un pašvaldību finansētos pasūtījumos ievērojami vairāk fiksēti būvniecības atkritumu nelikumīgas apsaimniekošanas gadījumi. To saista gan ar tāmēs iekļautu nepietiekamu finansējumu atkritumu apsaimniekošanai, gan negodprātīgu rīcību. Problēmu centīsies mazināt ar datos balstītu rīku plašāku izmantošanu.

Vides dienests ceļ trauksmi par būvgružu apsaimniekošanas trūkumiem valsts un pašvaldību pasūtījumos
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Valsts vides dienests (VVD) šogad vairākkārt secinājis, ka ne vien privātpersonas, bet arī valsts un pašvaldības iepirkumos nepārliecinās, vai būvgružu savācējam ir atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas atļauja un tam paredzētas pietiekamas izmaksas. Rezultātā nepārstrādāti un nešķiroti būvgruži aizvien biežāk nonāk vidē. Piemēram, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma „Liktenis" teritorijā Jūrmalas ceļu remontdarbos 520 tonnas būvgružu nav izvestas, bet neatļauti uzglabātas, daļa aprakta. Viens no Valmieras Drāmas teātra būvdarbu apakšuzņēmējiem daļu nešķirotu būvgružu izvedis uz privātu meža teritoriju ceļa uzbēršanai. Dažādi pārkāpumi fiksēti visā Latvijā un tas apliecina izpratnes trūkumu par sekām pēc būvgružu atstāšanas vidē, pauž Valsts vides dienesta direktore Elita Baklāne-Ansberga.

"Būvdarbu pasūtītāja atbildība būtu, pirmkārt, sekot līdzi, lai būvdarbu tāmē būtu iekļautas atbilstošas būvdarbu apsaimniekošanas izmaksas. Otrkārt, pārliecināties, ka ir dokumenti, kas apliecina būvgružu nodošanu. Mēs esam tiešām lielos un vērienīgos valsts budžeta un pašvaldību budžeta finansētos projektos atklājuši, ka, lai arī būvdarbu tāmēs ir iekļautas izmaksas, diemžēl atkritumi nokļuvuši mežos, laukos, diemžēl arī aprakti karjeros, dažādās degradētās teritorijās, vai pat degradējot jaunas teritorijas, kas nākotnē būtu izmantojamas, piemēram, apbūvē," stāsta Elita Baklāne-Ansberga.

Būvvdarbu tāmēs atkritumu apsaimniekošana ir iekļauta, bet nereti piedāvātās izmaksas nesedz ne transportēšanas, ne pārstrādāšanas izmaksas. Pasūtītājs neizseko, vai ir nepieciešamie dokumenti par būvniecības atkritumu nodošanu poligonā vai legālam apsaimniekotājam. Uz nepietiekama finansējuma problēmu šajos gadījumos norāda arī Saeimas Vides un klimata apakškomisijas vadītāja Dace Rukšāne-Ščipčinska no "Attīstībai/Par!".

"Kamēr valsts un pašvaldības savos iepirkumos skatīsies tikai un vienīgi uz zemākās cenas faktoru, tikmēr nekas nemainīsies. Piemēram, mums nesen bija sēde par nolietoto riepu izmantošanu. Ir risinājumi tās pārstrādāt un izmantot ceļu būvē. Mēs rakstījām Satiksmes ministrijai jautājumu par iespējām izmantot šādus videi draudzīgus risinājumus ar zaļā iepirkuma komponenti, taču saņēmām atbildi, ka tas ir par dārgu," skaidro Dace Rukšāne-Ščipčinska.

Par būvgružu neatbilstošu apsaimniekošanu un acu pievēršanu uz to jābūt bargākiem sodiem un kontroles mehānismam, uzskata Saeimas Vides un klimata apakškomisijas deputāts Edgars Tavars no Zaļo un zemnieku savienības.

"Es negribu lietot vārdu "kriminālatbildība", bet katrā ziņā atbildībai par šo nesodāmības sajūtu ir jābūt daudz lielākai. Nepieļaujami, ka cilvēks atved uz mežu riepas vai būvgružus un viņam par to nekas nav. Vai arī, ka cilvēks iegūst atļauju par vienu atkritumu daudzumu, bet uzglabā desmitreiz vairāk. Jābūt uzdevumam Ministru kabinetam, kas šo normu izstrādātu, vadoties no Valsts vides dienesta un VARAM ministrijas kapacitātes un salāgojot ar Tieslietu ministriju, lai šie risinājumi būtu tiesiski un efektīgi," norāda Edgars Tavars.

Lai situāciju uzlabotu, VVD ar Būvniecības valsts kontroles biroju ieviesis jaunu būvgružu kontroles moduli, kas balstīts datu salīdzināšanā. Izveidota sasaiste ar atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmu, ļaujot salīdzināt datus, vai būvgruži nogādāti legāliem apsaimniekotājiem. Šo rīku varēs izmantot gan pašvaldību būvvaldes, gan Vides dienests un jaunās sistēmas pienesumu sagaida jau šogad.

Vienlaikus šogad lietotnē „Vides SOS” saņemti par 15% vairāk iedzīvotāju ziņojumu par nevietā izmestiem atkritumiem. VVD arī aicina iepazīties ar pašvaldību organizētām iespējām bez maksas nodot šķirotus būvgružus. Ar šo vietu sarakstu var iepazīties vietnē "skiroviegli.lv".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt