"Valsts bez ideoloģijas ir diezgan bezjēdzīga un ātri nonāk svešas ideoloģijas pakļautībā," pauda Ciganovs. Vienlaikus viņš atzina, ka ir jāsaprot, cik tālu šajā jautājumā var iet, lai nesekotu, piemēram, Krievijas pēdās. "Tas, kas tur notiek, - nekas īsti jauns nav. Padomju laikā notika līdzīgi. Kad sabruka PSRS, nāca [Boriss] Jeļcins, kad groži tika atlaisti vaļā. Vienu brīdi šur tur parādījās doma, ka Hitlera un Staļina režīms vērtējams vienādi. [Tagad] demokrātija Krievijā ir izbeigusies. Krievijas vara sāk lepoties ar to, ka ir uzvarējuši [nacistisko Vāciju]," pauda Ciganovs.
Viņš uzsvēra, ka tic objektīvai vēstures izpratnei, taču bieži tas tā nenotiek. "Līdz ar to vēsture un propaganda, sabiedriskās attiecības iet roku rokā. Vēstures faktus var interpretēt. Jebkurš pētnieks ir subjektīvs. Vēsture nav melnbalta," teica Ciganovs. Kā piemērus viņš minēja 19. gadsimtā esošās idejas par to, ka vācieši latviešiem nesuši kultūru, vai arī viedokļus par vairākus gadsimtus ilgu verdzību un drūmiem viduslaikiem. "Tā gluži nebija. Pakļaušanas laiks bija pakāpenisks. Mēs bijām gan karotāji, gan tirgotāji un amatnieki," teica Ciganovs.
Jau vēstīts, ka visā Latvijā pirmdien, 11. novembrī, tiek atzīmēta Lāčplēša diena un Bermontiādes 100. gadadiena, godinot Latvijas brīvības cīnītājus. Lāčplēša dienas piemiņas pasākumi Rīgā sākās plkst. 9 ar ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā. Pēc dievkalpojuma plkst.10.30 notika svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija laukumā pie Brīvības pieminekļa.
Ziedus nolika Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").Tāpat pie pieminekļa devās Saeimas deputāti, ministri, dažādu valstu vēstnieki un citi. Klātienē šo pasākumu apmeklēja arī iedzīvotāji. Daudzi bērnudārzu audzinātāji un skolotāji uz svinīgo ziedu nolikšanu bija atveduši mazākos valsts iedzīvotājus.
