Nokūstot sniegam, īpaši pilsētās un lielceļu tuvumā, gaisu, ko ieelpojam, var burtiski redzēt. Arī dienesti, kas mēra gaisa kvalitāti norāda – iepriekšējās dienās pilsētās tā pasliktinājās, un prognozes rāda, ka arī brīvdienās pilsētās gaisa kvalitāte joprojām būs slikta.
"Arī cipari parāda, ka ir pieaugušas ļoti daudzas vielas. Ir gan slāpekļa dioksīds, gan 2,5 PM pašas smalkākās putekļu daļiņas – aerosoli, kuri ir visbīstamākie," stāstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vides speciāliste Aleksandra Kaniščeva.
Tāpat gaisā pieaudzis citu kaitīgu vielu daudzums. Iemesli gaisa kvalitātes pasliktinājumam ir vairāki. Gan apkures, gan automašīnu piesārņojums, kam laikapstākļu ietekmē neizdodas pietiekami izkliedēties, gan arī laikus nesavāktais smilšu, putekļu un riepu daļiņu, kvēpu un sodrēju maisījums ielās. Rīgas Stradiņa universitātes institūta speciālists Ivars Vanadziņš uzsvēra – tās nav tikai smiltis.
"Šāda veida putekļi... Viņiem tā problēma, ka viņi faktiski ir ķīmiski, ļoti agresīvi.
Mēs viņus arī garantēti ieelpojam. Jo dziļāk mēs ieelpojam ilgtermiņā, tie riski ir saistīti ar tā saucamo hroniska iekaisuma attīstību. Plaušās veidojas, attīstās šī hroniska obstruktīvā plaušu slimība, kas tad, protams, arī daudziem cilvēkiem diemžēl ir priekšlaicīgās nāves iemesls," stāstīja Vanadziņš.
Izejot no telpām, pirmā doma ir novilkt respiratoru un ieelpot svaigu gaisu. Taču šajās dienās galvaspilsētā un arī citās lielajās pilsētās gaiss ir ļoti piesārņots. Tāpēc cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, plaušu vai sirds un asinsvadu slimībām, Vanadziņš iesaka lietot respiratoru vismaz dažas dienas, kamēr situācija normalizējas.
"Laikam tagad – 2022. gada pavasarī – atkal, teiksim, aicināt ārpus telpām lietot respiratorus nešķiet īpaši populāri," sacīja Vanadziņš. Tomēr viņš norādīja, ka respirators ir gana efektīvs līdzeklis.
Arī vides speciāliste Kaniščeva norādīja, ka Latvijā pārāk maz pievērš uzmanību piesārņota gaisa ietekmei uz veselību. Viņa pati tam seko līdzi ne vien darba dēļ, bet arī atbilstīgi gaisa kvalitātes prognozei pielāgo savus plānus. Piemēram, aizvadītajās dienās, kad gaiss pasliktinājās tieši vakara stundās.
"Es vispār nekur negāju tajās vakara stundās. Ja es gribēju kaut kur pastaigāties, tad man bija jābrauc kaut kur ārpus pilsētas," stāstīja speciāliste.
Kaniščeva norādīja, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā gaisa kvalitātes rādītājiem var sekot līdzi ikviens iedzīvotājs un arī atbilstīgi plānot savu rīcību.
