Vērtēs defibrillatoru izvietošanu publiskās vietās
Saeimas deputāts un mediķis Andris Skride ("Attīstībai/Par!") stāstīja, ka pirmajās minūtēs ir vislielākā iespēja izglābt cilvēku, kam apstājusies sirdsdarbība.
Partijā "Attīstībai/Par!" informēja, ka Latvijā vidēji statistiski gada laikā ārpus mājām sirdsdarbība pēkšņi apstājas vairāk nekā 1000 cilvēkiem, no tiem apmēram 300 blīvi apmeklētās vietās. Izglābt izdodas tikai ap 8%, jo šādā gadījumā cilvēkam būtiski sniegt palīdzību pirmo 3–5 minūšu laikā.
Pēc Skrides teiktā, defibrillatora izmantošana situāciju varētu krietni uzlabot, izglābjot vairākus simtus dzīvību gadā.
“Par spīti tam, ka mirstība no kardiovaskulārajām slimībām mums ir viena no augstākajām Eiropā, izplatītā prakse nodrošināt ārējo automātisko defibrillatoru pieejamību publiskās vietās vēl nav ieviesta. Biežākais pēkšņas nāves iemesls ir miokarda infarkts, un apmēram 50% gadījumos cilvēks līdz slimnīcai nenokļūst, jo nomirst uz vietas ar sirdsdarbības apstāšanos, nesaņemot pirmo paplašināto palīdzību. Pirmās minūtes ir visdārgākās – uzsākt palīdzības sniegšanu cilvēkam, kam apstājusies sirdsdarbība, ir svarīgi pēc iespējas drīzāk, un defibrillators var būtiski uzlabot cietušā izredzes izdzīvot,” norādīja Skride.
Viņš skaidroja, ka defibrillatori ir izveidoti tā, lai tos varētu izmantot cilvēki bez medicīniskās izglītības, uz nelielās ierīces ir vienkāršas pamācības lietošanai. Pēc elektrodu uzlīmēšanas norādītajās vietās, tā automātiski veic elektrokardiogrammu un nosaka, cik stipra izlāde ir nepieciešama. Defibrillatoru nepieciešams izmantot dzīvības glābšanai pie sirds apstāšanās pazīmēm pirmajās kritiskajās minūtēs, līdz ierodas profesionāla palīdzība. Daudzās valstīs iekārtu pieejamība tādās publiskās vietās kā lielveikalos, stadionos vai pasažieru lidmašīnās jau noteikta kā obligāta.
Rosinātie grozījumi nodoti tālākai skatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Atsakās no sertifikācijas medicīnas māsu praksē
Tāpat arī Saeimas deputāti otrajā – galīgajā – lasījumā vienbalsīgi atbalstīja arī par steidzamiem atzītos veselības ministra Daniela Pavļuta ("Attīstībai/Par!") un Veselības ministrijas (VM) kolēģu rosinātos grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz sekmēt māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas attīstību, kā arī nodrošināt lielāku māsas mobilitāti darba tirgū un atvieglotu māsas profesijas specializācijas iegūšanu. Grozījumos tostarp paredzēta atteikšanās no sertifikācijas medicīnas māsu un zobārstniecības māsu praksē.
VM ziņojumā "Par māsas profesijas turpmāko attīstību" noteikts ieviest jaunu pieeju māsas specializācijai, kuru varēs iegūt profesionālās pilnveides programmā. Nolemts atteikties no sertifikācijas procesa, māsu specialitātes un papildspecialitātes aizstājot ar specializāciju noteiktās aprūpes jomās.
VM parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis ("Attīstībai/Par!") uzsvēris: “Medicīnas māsas izglītība tagad pilnībā atbildīs Eiropas Savienības (ES) direktīvai, jo tā ir ES reglamentēta profesija. Četru studiju gadu laikā māsa iegūs plaša profila izglītību, kas ļaus strādāt dažādos medicīnas profilos, taču specifiskās zināšanas tiks iegūtas un papildinātas jau pēcdiploma izglītības procesā. Turklāt izglītības procesa uzlabošanai šī gada budžetā medicīnas māsu izglītībai papildus piešķirti ap 3 miljoniem eiro. Domājams, šie apmācības sistēmas uzlabojumi arī vairos profesijas pievilcību potenciālo studentu acīs.”
Arī Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" izmaiņas raksturoja ar vārdiem "vienkāršība, nepārtrauktība, saglabājot kvalitāti".
Māsām pēc koledžas beigšanas nepieciešams turpināt studijas augstskolā, lai iegūtu kādu no pamatspecialitātēm, kas rada būtisku slogu. Sarežģīts un neelastīgs ir arī pārkvalifikācijas process, kas nemudina māsas uzsākt un turpināt profesionālo darbību veselības nozarē. Ir nepieciešams uzlabot gan izglītības iegūšanas procesu, gan māsas mobilitāti profesijā. Tādēļ grozījumu mērķis ir novērst divpakāpju izglītības sistēmu māsas kvalifikācijas iegūšanai, paplašināt māsu kompetenci un vairot darba iespējas, kā arī vienkāršot profesijas specializāciju iegūšanu.
