„Protams, ka es to nebiju plānojis, stājoties amatā, ka notiks Krimas aneksija un tie notikumi, kas pēc tam ir attīstījušies Austrumukrainā. Es domāju, to nevarēja neviens paredzēt, pat lielākais gaišreģis ne, un tas, manuprāt, bija gan man, gan valdībai kopumā, gan NATO partneriem pārsteigums,” pauda ministrs.
Par galvenajiem līdz šim paveiktajiem darbiem Vējonis uzskata papildu finansējuma piesaisti Zemessardzei un NATO spēku intensifikāciju Latvijas teritorijā.
Aizsardzības ministrs gan atzīst – nākas saņemt regulārus pārmetumus no citām NATO dalībvalstīm par niecīgo Latvijas aizsardzības budžetu. Vējonis uzsver, ka jau nākamgad tas jāpalielina līdz 1,1% no iekšzemes kopprodukta, un apliecina, ka tiks iegādāta jauna sensoru un radaru sistēma, kas ļautu identificēt zemu lidojošus objektus.
Šādas sistēmas izmaksas ir vairāki desmiti miljonu eiro. Lai iegūtu finansējumu, Vējonis plāno aicināt valdību grozīt jau šā gada budžetu.
Jau ziņots, ka Latvijas dienestiem šobrīd gandrīz nav iespēju atpazīt zemu lidojošos objektus, tādēļ Aizsardzības ministrija rosinās jau šogad vai vēlākais nākamgad piešķirt līdzekļus jaunas radaru sistēmas iegādei, kā arī raķetēm, kas varētu šādus lidojošos objektus notriekt. Radaru un raķešu sistēmas iegāde varētu izmaksāt aptuveni 10 -15 miljonus eiro vai pat vairāk, saka ministrs. Tādēļ, iespējams, būs nepieciešams veikt grozījumus jau šā gada budžetā, ja valdība to atbalstīs. Lēmumu par to ir plānots pieņemt vasarā.
