Dienas ziņas

Vērtē vēsturiskā bruģa izmantošanas iespējas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Veidos darba grupu piesārņotās teritorijas sanācijai

Veidos darba grupu vēsturiski piesārņotās teritorijas pie Pļaviņu HES sakārtošanai

Aizkrauklē vēsturiski izveidojies piesārņojums teritorijā pie Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES).  Novada pašvaldība ar Valsts vides dienestu vienojusies par darba grupas izveidi, lai koordinētu situācijas risināšanu.    

ĪSUMĀ:

  • Vēsturiski piesārņotā teritorijā pie Pļaviņu HES aizņem 8 hektārus.
  • Piesārņojumu radīja dzelzsbetona rūpnīca pirms 60 gadiem.
  • Šobrīd naftas produkti parādījušies “Latvenergo” hidrobūvēs; piesārņojums izplatās.
  • Aizkraukle novads pasūtīja sanācijas plānu; jau tagad skaidrs, ka tas būs ļoti dārgi.
  • Aizkraukles novads ar Vides dienestu izveidoja darba grupu teritorijas sakārtošanai.
  • Vides dienests: noteikti būs nepieciešams piesaistīt Eiropas naudu.
  • Vides dienests: situācija jāatrisina 5 gadu laikā, lai piesārņojums nenonāktu Daugavā.

Vēsturiski piesārņotā teritorija aizņem aptuveni astoņus hektārus, un piesārņojums, kas atrodas 17 metru dziļumā zem zemes, var nonākt apkārtējā vidē, tajā skaitā arī blakus esošajā Daugavā.

Aizkraukles novada pašvaldībai piederošajā teritorijā, kas piesārņota ar naftas produktiem, pirms aptuveni 60 gadiem tika uzbūvēta dzelzsbetona rūpnīca Pļaviņu HES celtniecības vajadzībām. Piesārņojums radies galvenokārt rūpnīcas ekspluatācijas laikā.

Pirms 20 gadiem veikta piesārņojuma izpēte, bet tālāka rīcība nesekoja.

Šobrīd naftas produkti parādījušies “Latvenergo” hidrobūvēs, tātad piesārņojums izplatās. Aizkraukles novada pašvaldība ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību šai problēmai un pasūtījusi teritorijas sanācijas darba uzdevuma izstrādes plānu, kura laikā tiks noskaidrots arī nepieciešamā finansējuma apjoms, bet jau tagad zināms, ka sanācija izmaksās ļoti dārgi.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Einārs Zēbergs atzina, ka

“šeit jau ir runa par skaitļiem ar sešām nullēm, un pašvaldības budžetam tas ir nepaceļams slogs”.

“Ļoti labi, ka mēs esam šobrīd atraduši dzirdīgas ausis Valsts vides dienestā un ir konkrēti risinājumi, risinājumu algoritms izstrādāts šai problēmai,” sacīja Zēbergs.

Aizkraukles novada dome ar Valsts vides dienesta vadību vienojusies par darba grupas izveidi. Koordinējošo lomu darba grupā uzņēmies Valsts vides dienests. Vēl tajā darbosies pārstāvji no pašvaldības, “Latvenergo”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī citām ieinteresētajām institūcijām.

Valsts vides dienestā uzsver, ka noteikti būs nepieciešams piesaistīt Eiropas naudu.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga norādīja, ka “dažādu fondu finansējums noteikti būtu tas, uz ko būtu jāvirzās. Ir dažādi finanšu instrumenti pieejami, tāpēc mums ir svarīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesaiste darba grupā, kas būs tā, kas palīdzēs saprast labāko risinājumu fondu piesaistei un spēs virzīt cauri valdībai šo finansējuma saņemšanu”.

Tā nav tikai Aizkraukles pilsētas problēma, tā noteikti var pārvērsties par visas Latvijas problēmu, ja šīs piesārņojums ieplūdīs Daugavā.

Akciju sabiedrība “Latvenergo”, kuras teritoriju skar piesārņojums, pauž gatavību aktīvi iesaistīties darba grupā.

Valsts vides dienests uzsver, ka jārīkojas ātri un situācija jāatrisina tuvāko piecu gadu laikā, lai naftas produktu piesārņojums nenonāktu Daugavā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti