2012.gadā pieņemtais un ar iedzīvotājiem saskaņotais teritorijas plānojums paredzēja, ka “Rail Baltica” sliedes ies kilometra attālumā no “Pļaviņu” mājām. Tagad vienā no versijām tās ved gar pašiem mājas logiem.
“Pļaviņu” māju saimnieku meita Linda Seidare plānoja pēc dažiem gadiem ar visu ģimeni no Rīgas atgriezties dzīvot Vecsaules pagastā, tāpēc sāka ieguldīt līdzekļus vecāku mājās.
“Mēs rēķinājāmies, ka šeit mums viss paliek, un mēs izrakām dīķus pagājušajā gadā, ar domu nākotnē zivis audzēt, izbūvēt pirtiņu, kā arī mums ir pietiekami lielas telpas, kur izbūvēt viesu namu. Bet šobrīd tie plāni tiek pilnībā apstādināti,” stāsta Linda Seidare.
Līdzīgā situācijā nonākuši vēl vairāki apkārtnes saimnieki. Kurš uzcēlis jaunu māju, kurš izracis zivju dīķi, kam tagad pāri plānotas sliedes.
Šobrīd piedāvātie sliežu ceļa varianti tuvējā apkārtnē kopumā vienā versijā skar 16, otrā – 10 īpašumu.
“Mūsu mērķis ir, lai tomēr tiek saglabāts šis teritorijas plānojums. Jo, cik es saprotu, “Rail Baltica” grupa ir izstrādājusi šīs plānotās trases, nerēķinoties, ka ir tāds teritoriālais plānojums ir novada attīstības stratēģija. Tie tomēr ir ļoti nopietni dokumenti un likumi. Un teritorijas plānošana ir pašvaldības autonoma funkcija, un es domāju, ka tas ir arī instruments, kas var aizstāvēt savus iedzīvotājus,” pauž “Pļaviņu” māju saimniece Ineta Niedra.
“Rail Baltica” plānošanas eksperts Neils Balgalis gan noliedz, ka novada teritorijas plānojums būtu ignorēts.
“Bauskas novadā ir divas alternatīvas, un katrai no alternatīvām tieši puse sakrīt ar iepriekšējo teritorijas plānojumu. Tātad mēs respektējam teritorijas plānojumu vietās, kur tas ir iespējams, skatāmies uz alternatīvām runājam ar iedzīvotājiem,” saka Balgalis.
Galvenie trīs kritēriji gala versijai būs – skarto īpašumu skaits, šo zemju vērtība un vajadzīgie inženiertehniskie risinājumi. Īpašniekus satrauc arī, vai starp sliedēm un autoceļu neveidosies tā saucamās “mirušās”, neattīstāmās zonas un, ja saimnieka mājas no apstrādājamā lauka šķirs sliedes, kurās vietās viņš tām varēs tikt pāri ar traktoru vai kombainu.
Solījums nesāpīgāko risinājumu meklēt kopīgi izskan arī apspriežu telpā. Nākamā publiskā apspriešana, kur būs apkopoti iedzīvotāju ierosinājumi un iebildumi, notiks šī gada oktobrī.
Jau ziņots, ka nākamais sabiedrisko apspriežu cikls plānots rudenī. Tad arī būs zināms ietekmes uz vidi novērtējums. Savukārt nākamgad jau detalizēti tiks uzmērīta izvēlētā trase un gatavoti lokālplānojumi, lai gada beigās izsludinātu iepirkumu projektēšanai. To jau darīs Baltijas valstu kopuzņēmums «RB Rail».
Pilnsabiedrībai «RB Latvija» ar darbiem līdz nākamā gada beigām jāiekļaujas nepilnu četru miljonu eiro tāmē. Latvijas Radio jau vēstīja, ka viss projekts Latvijā sākotnēji plānoto 1,3 miljardu eiro vietā izmaksās ne mazāk kā gandrīz divus miljardus.
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz pat 85% lielu ES līdzfinansējumu.
"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
