Ārpus Rīgas

VUGD: Kūlu biežāk dedzina pilsētnieki nesakoptajos laukos

Ārpus Rīgas

Rēzeknes slimnīca cer attīstīt arī medicīnas tūrismu

Vecpiebalgā apšauba mežu apsekošanas datus; DAP sola turpināt dialogu

Vecpiebalgā apšauba mežu apsekošanas datus; DAP sola turpināt dialogu

Šoziem Vidzemē - Vecpiebalgā un Veclaicenē - kā vēl nekad rūca motorzāģi, cilvēki steidzās izņemt ciršanas atļaujas un zāģēt savu mežu. Iemesls – neziņa un bailes par savu īpašumu nākotni. Proti, abas šīs teritorijas ir aizsargājamo ainavu apvidus, un šobrīd norit to dabas aizsardzības plāna izstrāde, kas nākotnē viesīs saimnieciskās darbības ierobežojumus, arī mežizstrādē, protams. Abās teritorijās gan ir bijušas sabiedriskās apspriešanas, tomēr iedzīvotājiem vēl neskaidro jautājumu ir daudz.

Vecpiebalgas novadā bijušas jau divas sabiedriskās apspriešanas, taču iedzīvotāji uzskata, ka vēl ir daudz neizprotamā, pirmkārt, par to, kā eksperti ir noteikuši, vai viņu teritorijā ir kāds aizsargājamais biotops.

Inešu pagasta iedzīvotājai Veltai Dālderei nav skaidrs, kā varēja kartē parādīties, ka viņas mežā mīt aizsargājams dzenis, ja šis mežs ir izstrādāts jau kādu laiku iepriekš, pirms te ieradās eksperts.

''Parādās, ka man tas eksperts ir bijis 28.aprīlī 2015.gadā. 2014.gadā man ir darbība ar nociršanu, bet, skatoties to dabas plāna desmito pielikumu, izrādās, ka vēl aprīlī viņš man ir atradis to dzeni. Tad vai viņš vispār tur ir bijis? Un kā viņš to visu varēja, skatoties - šinī pašā datumā Vecpiebalgas novadā viņš ir apsekojis 52 īpašumus. Vai tas ir iespējams - vienam cilvēkam atrast to putnu attiecīgi 52 īpašumos vienā dienā!? Un nocirstajā it īpaši...'' savas bažas pauž Velta Dāldere.

Iedzīvotāji apšauba, vai tiešām ir notikusi reāla apsekošana, jo tik lielu platību diez vai vienā dienā var aptvert. Dabas aizsardzības plāna izstrādes vadītāja Lūcija Kursīte stāsta, ka to veic licenzēti eksperti, ar kuriem ir līgums:

''Kā eksperts pats organizē darbu, tas jau ir katra eksperta ziņā. Jautājums - cik kurš īpašums ir liels. Ir daži eksperti, kas 50-60 hektārus dienā var apsekot, dažs mazāk, tas ir atkarīgs, kāds tas ir mežs, kāda biezība, kādi laika apstākļi, kāds ir reljefs.''

Protams, visus vecpiebaldzēnu neskaidros jautājumus neuzskaitīt, bet rezultāts ir meža izciršana, kas varbūt citādi netiktu veikta tik steidzamā kārtā, jo kā vērtē iedzīvotāji, tas bija, kā banka: ''Tur, kur bija tie lielie meži, jā, mēs nocirtām. Tētis ilgi taupīja to mežu, mēs visi esam izskoloti par to mežu, to tiešām tā taupīja, bet tagad tas bija jācērt piespiedu kārtā un iespējams, ka tie mums bija pat zaudējumi.''

''Arī mani skar daļēji liegums - kas vēl bija it kā cērtams mežs, tagad ir dabas liegumā, kur vispār ir aizliegta kailcirte. Piebaldzēns pareizi dara, ka cērt, jo naudu zemē neatstās , tik jau viņam ir, cik ir.''

''Tagad jau gandrīz ir tā, ka mēs visi esam baigie dabas postītāji, nu es nezinu... Teikšu tā, ka tos cilvēkus, kas kaut ko zāģē, es ļoti labi saprotu! Ja viņi ir kaut ko taupījuši un cērt, nu viņi nezina, ka nez kad viņi cirtīs...''

Arī novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde-Andersone uzskata, ka nevar vainot iedzīvotājus:

''Protams, meža izciršana nenotiek nelikumīgi - mežu cērt saskaņā ar mežu apsaimniekošanas projektiem; tas, ka viņus tagad izcērt ātrāk, nekā viņi to būtu cirtuši, tā ir taisnība.''

Uzklausot gan Vecpiebalgas, gan Veclaicenes iedzīvotājus, viens no galvenajiem aspektiem ir tas, ka ir pietrūcis individuāla izskaidrošanas darba. Komunikācijas trūkumu kā iemeslu uzsver arī Alūksnes novada pašvaldības vadītājs Arturs Dukulis: ''Kad es uzdevu domes sēdē tādu jautājumu, cik tad naudas ir paredzēts cilvēku informēšanai, tai komunikācijai, tad izrādījās, ka tā naudiņa ir nulle.''

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne skaidro, ka likuma prasības ir ievērotas:

''Jāsaka, ka dabas aizsardzības plāna izstrādei komunikāciju Ministru kabineta noteikumi nosaka sabiedriskajās apspriešanās, kad jau ir veikti apsekojumi dabā.''

Savukārt Vecpiebalgas pašvaldībā uzskata, ka, lai turpmāk nebūtu līdzīgu situāciju, pašreizējā procedūra ir jāmaina.

''Tas tikai būtu normāli, ka tiesiskā valstī zemes īpašnieku personīgi informētu ar vēstuli pirms šī plāna uzsākšanas, ka viņa īpašumā tiks apsekots tas un tas, jo, ieliekot paziņojumu ''Latvijas Vēstnesī'', pašvaldības mājaslapā vai avīzē - ar to nepietiek,'' spriež novada domes priekšsēdētāja.

Bet tostarp zāģi savu daudzviet ir paveikuši. ''Tad var izrādīties, ka tas, ko mēs, arī kad tikāmies domē, plāna veidotājiem uzsvērām, - kad atlidos tas dzenis vai dzilna, tad tā meža vietā vairs būs tikai celmi,'' saka Arturs Dukulis.

Dabas aizsardzības pārvaldē gan uzsver, ka vēl punkts dabas aizsardzības plānam nav pielikts un iedzīvotāji var vēl izteikt savus priekšlikumus:

''Vēl visi iebildumi nav apkopoti un saņemti, un tiešām visus cilvēkus aicinām, lai sūta savas pārdomas un vēlmes, un tad mēs informēsim par nākamajiem soļiem.''

Dabas aizsardzības pārvaldē sola - dialogs ar iedzīvotājiem vēl tiks turpināts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti