Grobiņas pamatskolas 2.c klasē skolotāja lomā iejuties Līvas tētis. Lai gan šobrīd viņš atrodas Zemessardzes rindās, kā arī guvis pieredzi militārajās misijās Irākā un Afganistānā, izrādās pedagoga arods nebūt nav svešs.
„Skolotājs es biju pirms gadiem 15, no ta laika skolā neesmu stradājis. Esmu mācījis tikai zemessargus, karavīrus. Skola mācīju matemātiku, vienu no visgrūtākajiem priekšmetiem,” stāsta Līvas tētis Viktors Kareckis.
Tas ir jauns izaicinājums un satraukums, tā par iespēju pabūt skolotāja lomā teic Tīnas vecāki - Evita un Jānis Virbuļi. Divdesmit pieci pirmklasnieki zīmējumos attēlo savu nākotnes profesiju, kā arī pēc darbarīkiem mēģina noteikt dažādus arodus. Kopīgi darbojoties mācību stunda aizrit nemanot, par ko gandarīti kā bērni, tā jaunie skolotāji.
„Skolotājiem ir iespeja iepazīties ar vecākiem, vecākiem ar skolotājiem un bērniem, kas mācās kopā ar manu bērnu. Tas sadarbībai ir ļoti veiksmīgi,”atzīst Tīnas mamma Evita Virbule
„Vecāki redz, ka skolotāja darbs ir ļoti sarežģīts. Tas nav tik viegli - atnākt klases priekšā , norunāt un es eju mājās. Lai šo vienu stundu sagatavotu mums vajadzēja 3 dienas,”norāda Jānis Virbulis Tīnas tētis.
Ideja par to, ka vecāki varētu iejusties skolotāja lomā un vadīt vienu tematisku stundu sava bērna klasē, Grobiņas pamatskolā aizsākusies pirms gada. Šāds ierosinājums guvis necerēti lielu atsaucību – piedalījās 24 vecāki.
