Mediķiem vasaras brīvlaikā ik mēnesi ir par 200 - 300 ar bērnu traumām saistītu izsaukumu vairāk nekā ziemā un rudenī. Apdrošināšanas kompānija "Gjensidige" ziņo, ka līdz ar bērnu traumatismu palielinājies arī pieprasījums pēc nelaimes gadījumu apdrošināšanas – salīdzinājumā ar pagājušo gadu par 10%. Uzņēmums vērsis uzmanību tieši uz traumatismu vasaras nometnēs, kur ne vienmēr cenā iekļauta nelaimes gadījumu apdrošināšana. Tikmēr apdrošinātāju asociācijas pārstāve Sandija Šaicāne precizēja, ka nometnes cenā patlaban obligāti iekļaujama ir tikai civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.
"Par nelaimes gadījumu apdrošināšanu mēs neuzskatām, ka tā jāievieš par obligātu, jo tā paredz izmaksāt fiksētu atlīdzību par konkrētu negadījumu, un tāpat arī veselības apdrošināšana bērniem nav aktuāla, jo medicīniskā palīdzība bērniem ir bez maksas. Taču nometņu organizētājiem kā publisku pasākumu rīkotājiem ir jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība pret kaitējumu, jo viņu pasākums var nodarīt kaitējumu kādām trešajām personām – kaut kas kādam var uzkrist, kāds var saindēties ar ēdienu utt.," stāstīja Šaicāne.
Latvijā oficiāli reģistrētas ap 900 vasaras nometnes bērniem. Zanda Lamba ar bērnu nometņu organizēšanu visā Latvijā nodarbojas desmit gadus. Bieži nometnes ir ar sportiskām aktivitātēm un uzņem lielas bērnu grupas. Lamba atzīst, ka traumas gadās, bet nometnei ir stingri iekšējās kārtības noteikumi. Runājot par apdrošināšanu, nometņu rīkotāja, pārliecināta, ka uzņēmumu izdevumi par to atmaksājas, bet aicina vecākus drošības noteikumus pārrunāt arī mājās.
"Es negribētu teikt, ka tam jābūt obligāti, bet, manuprāt, ja tu esi atbildīgs organizētājs pret savu klientu, tad minimālu apdrošināšanu iekļaut ir atbildīgi. Taču īpaši svarīgi vecākiem ar bērniem ir iepazīties ar iekšējās kārtības noteikumiem – peldēšana, batuta lietošana. Sporta nometnes ir aktīvas, bet, ja esam visu pārrunājuši, tad pastāv tikai mazo traumu risks," stāstīja Lamba.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsts Jānis Upenieks apstiprina, ka bērnu traumatologiem vasara ir nemierīgākais laiks. Arī ārsts uzsver, ka traumu riski ar atvasi regulāri jāapspriež ģimenē, jo praksē redzams, ka ierastākā traumu gūšanas vide nemaz nav nometnes.
"Ja padziļinātāk skatās traumu statistiku bērniem, tad pārsvarā traumas tiek gūtas mājās, nevis kaut kur nometnēs vai sporta zālēs utt. Protams, zināmu daļu iegūst arī tur, bet tās nav vairumā. Bieži vecāki ir neizpratnē, jo bērns traumas iegūst pāris sekundēs, vecākiem esot turpat blakus. Traumas ir visdažādākās – no zilumiem, nobrāzumiem un sasitumiem līdz nopietniem mežģījumiem un kaulu lūzumiem," stāstīja Upenieks.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati liecina, ka bērnu un pusaudžu (7 līdz 17 gadi) traumatisma līmenis Latvijā gadu griezumā nekrītas. Lielākoties traumas gūtas, neievērojot drošību ceļu satiksmē. Vasarā pieaug arī suņu kodumu, termisko un ķīmisko apdegumu un kaulu lūzumu traumu skaits.
