Eiropas Parlamenta vēlēšanās šoreiz piedalījās tikai aptuveni trešā daļa balsstiesīgo pilsoņu un šobrīd izskan aicinājumi vēlētāju zemo aktivitāti risināt turpmāk Eiropas parlamenta vēlēšanas rīkojot vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām. Šādu ieceri savā kongresā atbalstīja arī Latvijas pašvaldību savienība.
„Jautājums jau nav tikai pie mums, līdzīga situācija ir, pēc manā rīcībā esošās informācijas, arī Holandē. Tikko salikuši kopā un pagarinājuši pilnvaras,” norādījis LPS vadītājs Andris Jaunsleinis.
Šādas ieceres īstenošanu gan kavē fakts, ka pašvaldības Latvijā ievēl uz četriem gadiem, bet Eiropas Parlamenta deputātus – uz pieciem. Līdz ar to, lai vēlēšanas apvienotu, būtu jāpagarina pašvaldību deputātu pilnvaru termiņš. Pašvaldību savienībā norāda uz diviem ieguvumiem, ko šādas izmaiņas dotu.
„Piecu gadu cikls stabilizēs arī pašvaldību darbu. Tomēr tad ir kādi trīs gadi pilnīgi stabils cikls. Jo vienmēr gads pirms un gads pēc vēlēšanām nav tā kā varētu teikt, ka pilnvērtīgi var strādāt. Un otra lieta – tā kā vēlētāji būtu ieinteresēti arī vietējās pašvaldību vēlēšanās pie reizes, tad nu tā līdzdalība, un rezultāts vairāk atspoguļotu vēlētāju gribu,” skaidroja LPS vadītājs.
Neatbildēts pagaidām ir arī jautājums, vai šādas ieceres īstenošana pilnībā atbilstu Satversmei. Tomēr pašvaldību pilnvaru termiņš jau tika pagarināts par dažiem mēnešiem pirms iepriekšējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai abas vēlēšanas varētu notikt reizē.
„Piecu gadu termiņš – tā ir normāla prakse Eiropā. Mums pat Eiropā ir pašvaldības, kuras tiek sasauktas uz septiņiem gadiem, bet vidēji pieci gadi – tas ir Eiropā,” atzina reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (NA).
Ministrs uzskata, ka agrāk vai vēlāk arī Latvija nonāks pie šādiem pašvaldību pilnvaru termiņiem.
„Es jau esmu uzdevis pagājušajā nedēļā analizēt ministrijas juristiem to, kādā veidā mēs šo jautājumu varētu virzīt tālāk, nu kā juridiski to varētu pieņemt likumdošanā,” atklāja Naudiņš.
Tikmēr Jaunsleinis atzīst – šis jautājums tomēr nav viennozīmīgs un nav arī gana apspriests. Līdz ar to partijām, kuras to atbalsta šāda iecere būtu jāiekļauj savās Saeimas vēlēšanu programmās, un, ja vēlētāji dos mandātu, šādas izmaiņas arī jāpieņem.
