Likumprojekts precizēts, ņemot vērā Ministru prezidenta 2018. gada 21. decembra rezolūcijā noteikto, pieaicinot vairāku iesaistīto institūciju pārstāvjus.
VARAM izstrādātajā likumprojektā iekļauti vairāki precizējumi, tai skaitā anotācijā iekļauta informācija par nopietnu risku, kas var apdraudēt pašvaldības stabilitāti un budžetu. Proti, par risku, kas saistīts ar pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" sadarbības partneru un kreditoru izsniegtajiem aizdevumiem 200 miljonu eiro apmērā. Sadarbības partneri un kreditori var pieprasīt izsniegtos aizdevumus atgriezt nekavējoties, ņemot vērā iespējamās nelikumīgās darbības "Rīgas satiksmē", ko pašlaik izmeklē tiesībsargājošās iestādes.
Iepazīstoties ar Komercķīlu reģistrā publicēto informāciju, ministrijas pārstāvji secinājuši, ka kopējais komercķīlu apjoms sasniedz pat aptuveni 300 miljonus eiro. Komercķīlas atgriešanas pieprasīšana var apdraudēt sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu Rīgas pilsētā un radīt būtiskus papildu izdevumus Rīgas pašvaldības vai valsts budžetam. Ministrijā uzsvēra, ka 300 miljoni eiro ir aptuveni 35% no visa pašvaldības budžeta, līdz ar to pastāv risks, ka var tikt apdraudēta arī citu pašvaldības funkciju izpilde.
Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka Rīgas pašvaldība nav veikusi nepieciešamās darbības, lai savlaicīgi nodrošinātu Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības, tādējādi tā nav nodrošinājusi atbilstošā procedūrā atkritumu apsaimniekotāja noteikšanu pašvaldības teritorijai, kā arī nav noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu.
VARAM informēja, ka Rīgas dome līdz šim arī nav nodrošinājusi Ministru kabineta noteikumos Nr.184 minēto prasību ieviešanu, kas savukārt ļoti būtiski var ietekmēt iespēju Latvijai noteiktajā termiņā izpildīt noteikto pienākumu līdz 2020. gadam nodrošināt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi vai materiālu reģenerāciju 50% apjomā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma.
Ne mazāk būtisks esot papildinātais punkts anotācijā, ka no 119 pašvaldībām Rīga ir vienīgā pašvaldība, kas noteiktajā termiņā atbilstoši paredzētajai kārtībai nav pieslēgusies Būvniecības informācijas sistēmai. Tādējādi Rīgas pilsētas pašvaldības rīcība, vilcinoties noslēgt sadarbības līgumu par Būvniecības informācijas sistēmas lietošanu, ievērojami kavē normatīvā regulējumā paredzēto prasību īstenošanu un pārkāpj normatīvo aktu prasības.
Šī gada 15. janvārī tika aizvadīta iesaistīto institūciju kopīga sanāksme, kurā piedalījās pārstāvji no VARAM, Tieslietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Centrālās vēlēšanu komisijas, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas. VARAM precizēto likumprojektu sanāksmē atbalstīja Tieslietu ministrija. Savukārt likumprojektu nesaskaņoja Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums, un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt norādot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību. Likumprojektam nepiekrita arī Valsts kanceleja, savukārt Pārresoru koordinācijas centrs iebildumus nepauda.
KONTEKSTS:
Pirms mēneša notikušais Nacionālās apvienības kongress bija pagrieziena punkts līdzšinējā pašvaldību uzrauga vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda attieksmē pret Rīgas domi, ko pirms dažām dienām bija skāris pēdējā laika lielākais korupcijas skandāls uzņēmumā "Rīgas satiksme". Vēl sava politiskā spēka kongresa dienas pirmajā pusē Gerhards izteicās, ka Rīgas domes atlaišanai pietiekama pamatojuma nav.
Līdz pagājušās darba nedēļas sākumam ministrijas darbinieki tiesisku pamatojumu Rīgas domes atbrīvošanai sagatavoja. Taču aizejošās valdības vadītājs «zaļzemnieks» Māris Kučinskis Ministru kabineta darba kārtībā tādu jautājumu neiekļāva. Zaļo un Zemnieku savienība, kam, visticamāk, nāksies būt Saeimas opozīcijā līdz ar Rīgas domē valdošo «Saskaņu», arī jau decembrī nepauda atbalstu Rīgas domes atlaišanai. Tas nevar būt politisks vai emocionāls jautājums - jebkuram lēmumam jābūt tiesiskam, norādīja «zaļzemnieku» vadība.
Tagad VARAM apgalvo, ka ir sagatavots pietiekams tiesiskais pamatojums Rīgas domes atbrīvošanai.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs iepriekš norādījis, ka gadījumā, ja dome tiks atlaista, tas būšot prettiesisks lēmums, un Ušakovs plānojot doties uz Satversmes tiesu, lai "cīnītos par demokrātiskām pamattiesībām mūsu valstī".
Rīgas vadības iespējamā vēršanās Satversmes tiesā ir viens no argumentiem, kādēļ Valsts kanceleja nedod zaļo gaismu ministrijas iecerei. Iestādē vēlas redzēt samērīgumu galējam pašvaldību tiesību ietekmēšanas līdzeklim - visas domes atlaišanai. Tāpat Valsts kancelejas ieskatā anotācijā nav pietiekami sniegta informācija par VARAM rīcību attiecībā uz domes darbībā konstatēto pārkāpumu novēršanu.
