"(..) Par domes atlaišanu tā procedūra ir garāka, tur ir nepieciešams Ministru kabineta un Saeimas lēmums. Protams, tiem lēmumiem ir jābūt pamatotiem. Tikai uz kaut kaut kādām emocijām šādus lēmumus pieņemt nevar. (..) Kā mēs redzam, dome strādā, dome ir spējīga pieņemt lēmumus. Tāda ir mana atbilde šobrīd," teica ministrs.
Tikpat izvairīgs Gerhards bija arī pēc NA kongresā vienprātīgi lemtā uzdot savam ministram pienākumu Rīgas domi atlaist. "Šīs nedēļas notikumi neapšaubāmi ir atstājuši ļoti iespaidu uz sabiedrības domu, gan uz sabiedrības pārstāvju – šajā gadījumā Nacionālās apvienības kongresa delegātu viedokli. (..) Man nav uz rokām dokumenta, tiesiska akta, lai atlaistu Rīgas domi, un ko es varētu virzīt tālāk," klāstīja Gerhards.
Līdz darba nedēļas sākumam ministrijas darbinieki tiesisku pamatojumu Rīgas domes atbrīvošanai sagatavoja. Taču aizejošās valdības vadītājs «zaļzemnieks» Māris Kučinskis Ministru kabineta darba kārtībā tādu jautājumu neiekļāva. Zaļo un Zemnieku savienība, kam, visticamāk, nāksies būt Saeimas opozīcijā līdz ar Rīgas domē valdošo «Saskaņu», arī jau decembrī nepauda atbalstu Rīgas domes atlaišanai. Tas nevar būt politisks vai emocionāls jautājums - jebkuram lēmumam jābūt tiesiskam, norādīja «zaļzemnieku» vadība.
Tagad VARAM apgalvo, ka ir sagatavots pietiekams tiesiskais pamatojums Rīgas domes atbrīvošanai. To gan skaidro politiķis – ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālās apvienība). "Ir sakrājušies šie pārkāpumi, kas ir bijuši, jau sākot no domes ievēlēšanas. Tajā brīdī, kad jau sākts strādāt, opozīcijas deputāti vairākkārt norādīja uz nolikuma grozījumiem, kas paredz ierobežot viņu tiesības, teiksim, izteikties domes sēdēs, tāpat arī komitejās. Ministrs divas reizes ar savu rīkojumu ir apturējis Rīgas domes izdotos saistošos noteikumus. "
Eglīts atsaucas uz vairākiem opozīcijas nerezultatīvajiem aicinājumiem Rīgas mēram Nilam Ušakovam ("Saskaņa") kā kapitāla daļu turētāja pārstāvim izvērtēt nu jau apcietinātā bijušā "Rīgas satiksmes" šefa Leona Bemhena atbilstību ieņemamajam amatam.
Tāpat pēc korupcijas skandāla Ušakovs nav uzņēmies ne politisko, ne pārrauga atbildību, bet tā vietā Rīgas dome divas reizes pašam mēram izteikusi uzticību.
"Un tādējādi mēs redzam, ka šā brīža [Rīgas domes] sastāvs pirmām kārtām nav gatavs strādāt iedzīvotāju labā. Viņi nav gatavi skatīties uz šo kopējo ainu. Ja mēs runājam par Rīgas domi un tās kapitālsabiedrībām, mēs varam skatīties jebkurā virzienā un mēs redzam vienus vienīgus pārkāpumus," teica Eglīts, norādot, ka Valsts kanceleja savā pamatojumā norādījusi uz risku, ka Ušakovs varētu pēc tam vērsties Satversmes tiesā. "Mēs par to tikai priecāsimies, jo tad Satversmes tiesa arī varēs vērtēt šos jautājumus."
Tomēr Rīgas vadības iespējamā vēršanās Satversmes tiesā ir tikai viens no argumentiem, kādēļ galvenā valsts pārvaldes iestāde nedod zaļo gaismu ministrijas iecerei.
"Likumprojekta anotācija ir pilnveidojama, jo nepieciešams izvērtēt samērīgumu šajā gadījumā izvēlētajam galējam pašvaldību tiesību ietekmēšanas līdzeklim - visas domes atlaišanai.
Tāpat Valsts kancelejas ieskatā anotācijā nav pietiekami sniegta informācija par VARAM rīcību attiecībā uz domes darbībā konstatēto pārkāpumu novēršanu," atzīmēja Valsts kancelejas juriskonsults Madars Ūdris,
norādot, ka juridiskais pamatojums domes atlaišanai nav pietiekams.
Rīgas domes aizstāvības pozā nostājušās arī abas vietvaru nevalstiskās organizācijas – Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Ministrija gan to viedokli neuzskata par objektīvu, jo organizācijas ar 90 000 eiro finansē Rīgas dome.
"Ir jāsaka tā, ka viņi lieliski pilda savu darbu. Tajā brīdī, kad klients maksā advokātam, tad advokāts viņu aizstāv, neskatoties uz loģiku. Un to arī Pašvaldību savienība šobrīd dara," uzskata VARAM parlamentārais sekretārs.
Potenciālais jaunais pašvaldību lietu ministrs bijušais Rīgas opozicionārs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") vēl pirmdien, 14. janvārī, uzsvēra, ka Saeimas lēmumam jābalstās juridiskos, nevis politiskos argumentos. Pēc Pūces teiktā, ir notikusi milzīga Rīgas nodokļu maksātāju apzagšana, tāpēc valstij ir jāiejaucas. Tomēr trešdien,16. janvārī, vakarpusē Pūce skaidroja, ka ar atjaunoto likumprojektu par domes atlaišanu vēl nav iepazinies, tādēļ nevar vērtēt, vai pamatojums ir juridiski pietiekams.
Ušakovs savukārt atkārtoti apliecināja, ka RD atlaišanu apstrīdēs Satversmes tiesā.
"Man patiešām žēl, ka ministrs [Kaspars] Gerhards ir pakļauts tik milzīgam profesionālajam spiedienam. Pieņemt lēmumu par [domes] atlaišanu [partijas] kongresa dēļ nevienā demokrātiskā valstī nebūtu pieņemams," ceturtdienas rīta intervijā Latvijas Radio sacīja Ušakovs. Rīgas mērs uzsvēra, ka arī ierēdņu komentāri par sagatavoto likumprojektu bijuši negatīvi, norādot uz to, ka tas neatbilst tiesiskām normām un ir pretrunā ar likumu. "To saka dažādas organizācijas, valsts kancelejas un profesionālie eksperti. Žēl, ka politisku apsvērumu dēļ viena partija vēlas padarīt situāciju vēl grūtāku," sacīja Ušakovs.
