Sadaļas Sadaļas

VARAM darba grupa vērtēs aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvotu lauku māju tuvumā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darba grupa vērtēs aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvotu lauku māju tuvumā. Tā lēma Saeimas komisija, skatot vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu par pesticīdu lietošanas ierobežošanu. Tāpat ministrijai jāpiesaista arī Zemkopības, Veselības, Ekonomikas un Finanšu ministriju speciālisti, kā arī sabiedrības veselības un lauksaimniecības nozaru pārstāvji. 

VARAM darba grupa vērtēs aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvotu lauku māju tuvumā.Sintija Ambote

Saeimas Tautsaimniecības komisija šonedēļ skatīja iedzīvotāju iniciatīvu par pesticīdu lietošanas ierobežošanu. Aizsargjoslu likumu aicina papildināt ar normu, kas pesticīdus liedz lietot viena kilometra rādiusā ap vietu, kur kaut vienai personai ir deklarēta dzīvesvieta. Valsts augu aizsardzības dienesta veiktā aizlieguma ietekmes uz nozari analīze liecina, ka 

līdz ar to 95% lauksaimniecības platību pesticīdus nevarētu lietot vispār. 

Tikmēr iniciatīvas autors Pāvels Melnis skaidro, ka piedāvātais aizsargjoslas lielums ir diskutējams un aicināja meklēt kompromisus.

“Attiecībā uz drošām pesticīdu devām – tās šobrīd aprēķinātas, vadoties no tā, cik atliekvielu var būt pašā produkcijā. Taču nav veikti pētījumi par to, kas notiek ar pesticīdu atliekvielām vidē, kur tie tiek lietoti. Līdz ar to mēs nezinām, kas notiek ar cilvēkiem, kas dzīvo pesticīdu lietošanas apvidū, un es aicinātu neignorēt mūs – cilvēkus, kas dzīvo laukos. Man gribētos, lai iniciatīvu ieviestu pēc iespējas ātrāk, lai varētu noteikt aizsargjoslas, un nav obligāti tās jānosaka automātiski visām dzīves vietām. Jūs esat likumdevējs, un jums ir tiesības šo iniciatīvu grozīt atbilstoši visām interesēm. Šos ierobežojumus var noteikt, piemēram, pēc cilvēku iesnieguma, nevis automātiski, tāpat var noteikt dažādus attālumus,” norādīja Melnis.

VARAM konceptuāli atbalsta pesticīdu lietošanas samazināšanu, ko paredz arī Eiropas Savienības stratēģijas, diskusijā sacīja ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Viņa skaidroja: “Stratēģija “No lauka līdz galdam” un “Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības stratēģija” Eiropas Savienībā arī paredz šādus mērķus, ka tuvāko 10 gadu laikā ir jāsamazina pesticīdu izmantošana uz pusi. Par to, kādus risinājumus izmantot un kā to labāk izdarīt, mēs sagaidām priekšlikumus un redzējumu no Zemkopības ministrijas un tad varēsim diskutēt. Es ceru, ka tie priekšlikumi arī tiks publiskoti tuvākajā laikā.”

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts norāda, ka minētās iedzīvotāju iniciatīvas ieviešana ir nepamatota, jo Augu aizsardzības līdzekļiem patlaban ir regulēta reģistrācijas un lietošanas kārtība, kā arī aizliegums radītu konkurences problēmas un zaudējumus lauksaimniecības sektoram.

“Šobrīd Eiropa kopumā virzās uz Zaļo kursu un Latvijai ir jāievēro virkne nosacījumu, un mēs paši arī esam izteikuši gatavību virzīties uz pesticīdu lietošanas mazināšanu, gan lietošanas biežumu mazināt, taču vispirms mēs gribētu redzēt sociālekonomiskus pamatojumus un izvērtējumus, jo jāsaka, ka tādi lieli un visaptveroši pētījumi nav veikti. Mums ir jāsaprot, cik ļoti tas ietekmē cilvēkus laukos ne tikai no viena aspekta, bet arī, lai tur varētu dzīvot un strādāt. Tāpat jāsaprot, ka visiem aizliegumiem ir liela ietekme uz ekonomiku,” atzīmēja Eglīts.

Savukārt deputātu vidū Saeimas komisijā izvērtās diskusija par to, kurai ministrijai būtu turpmāk jāuzņemas vadība pār pesticīdu ierobežošanas iniciatīvas virzību. Tomēr vairākums Tautsaimniecības komisijas deputātu lēma, ka tālākas rūpes par iniciatīvu jāpārņem tieši VARAM, par ko kritiku jau paudusi biedrība ''Zemnieku saeima''.

KONTEKSTS:

Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) atšķiras pozīcijas par Eiropas Savienības stratēģiju "No lauka līdz galdam". Zemkopības ministrija uzskata, ka pesticīdu lietošanas samazināšanas un bioloģisko platību palielināšanas mērķi ir pārlieku ambiciozi un nesasniedzami desmit gados. Stratēģija paredz līdz 2030. gadam samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu par 50%, kā arī mēslošanas līdzekļu samazinājumu par 20%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt