Krustpunktā

Diskusija: Uzvaras piemineklis. Par un pret

Krustpunktā

Nedēļas notikumi: Rīgas Satiksmē atkal jauni atklājumi, OIK, siltumapgāde un citi notikumi

Krustpunktā - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce

Ministrs: Viens no kritērijiem novadu lielumam varētu būt bērnu skaits

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Administratīvi teritoriālajā reformā viens no kritērijiem pašvaldību izmēra noteikšanai varētu būt bērnu skaits – vai tas ir pietiekams, lai izveidotu pilnvērtīgu vidusskolu, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atklāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”).

Juris Pūce par novadu reformu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Ministrs skaidroja, ka pašlaik ministrija strādā pie kritērijiem optimālai pašvaldību struktūras izveidei. “Lielākā daļa pasaules valstu, kas veikušas pašvaldību reformu, nav paņēmušas visas iespējamās pašvaldību funkcijas un katrai funkcijai atradušas optimālo modeli. Tās atradušas dažas, pēc kurām pieņem lēmumu,” skaidroja Pūce.

Dānijā un Igaunijā to esot darījušas, balstoties uz vienu funkciju – vispārējas izglītības nodrošināšanu. Tiekot ņemti vērā dažāda vecuma bērni, ar kuriem būtu iespējams izveidot vienu pilnvērtīgu vidusskolu.

“Tas ir diezgan vienkārši – izejot no šī bērnu skaita, diezgan viegli ar nelielu kļūdu izrēķināt optimālo iedzīvotāju skaitu, rēķinot nosacīti atpakaļ,” skaidroja Pūce. Šis ir viens no variantiem, kuru pašlaik apspriež un modelē, taču tas arī neesot vienīgais kritērijs.

Iepriekš Pūce atklāja, ka, lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm, pietiekams skolēnu skaits šobrīd ir vien 38 pašvaldību vidusskolās.

Ministrs arī atzina, ka būs pašvaldības, kuras būs jāapvieno, jo pašlaik daļa pašvaldību nespēj izpildīt savas funkcijas. Viņš arī norādīja, ka, efektīvāk izmantojot pašvaldības līdzekļus administratīviem izdevumiem, varēs vairāk līdzekļu atvēlēt citām funkcijām, piemēram, ceļiem. Ministrs minēja, ka, sasniedzot vidēji valstī Balvu novada administratīvo izdevumu rādītāju, kas nav labākais radītājs valstī, ik gadu papildus citiem mērķiem varētu novirzīt 70 miljonus eiro. Ja sasniegtu Kuldīgas rādītāju, varētu papildus novirzīt 110 miljonus eiro, ja sasniegtu Ogres radītājus, tie būtu 130 miljoni eiro.

KONTEKSTS:

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Iepriekš Juris Pūce ("Attīstībai/Par!"), vēl būdams vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts, norādīja, ka teritoriālā reforma būs saistīta ar ekonomiski pamatotu pašvaldību izveidošanu.

Vienlaikus jau kopš iepriekšējās valdības tiek diskutēts un strādāts pie skolu tīkla sakārtošanas, lai uzlabotu vispārējās izglītības kvalitāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti