Panorāma

Diskutē par sabiedrisko mediju nākotni

Panorāma

Panorāma

Novadi rīkos aptaujas par reģionālo reformu

Vairākas pašvaldības plāno rīkot aptauju par novadu reformu

Sekojot Ikšķiles novada domes piemēram, arī citas Latvijas pašvaldības gatavojas savās teritorijās rīkot iedzīvotāju balsojumus par administratīvi teritoriālo reformu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) gan norāda, ka šādām aptaujām ir tikai informatīvi rekomendējošs raksturs un gala vārds jautājumā par administratīvi teritoriālo iedalījumu pieder valstij.   

Inčukalna novada nākotne pagaidām vēl ir miglā tīta. Tas varētu tikt pievienots gan pie Rīgas pilsētas, gan Siguldas novada. Iespējams, pat sadalīts uz pusēm: Vangažu pilsēta – pie Rīgas, Inčukalns – pie Siguldas. 

Skaidrs ir tikai tas, ka salīdzinoši nelielais, bet pašpietiekamais Inčukalna novads, visticamāk, nedrīkstēs palikt līdzšinējās robežās. Tādēļ tas līdzīgi kā Ikšķile gatavojas apkopot iedzīvotāju attieksmi pret administratīvi teritoriālo reformu.

“Plānojam pašlaik veikt sociālajos tīklos un mājaslapā [aptauju] ar konkrētāku jautājumu, kas attiecas uz pašvaldību un novadu. Pēc tam skatīsimies uz priekšu un runāsim ar deputātiem. Ja mums noformulēs valdības pārstāvji jautājumu, kāda ir reforma, tad domes deputāti varētu lemt par to, vai veikt iedzīvotāju aptauju,” stāstīja Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko (Latvijas Zemnieku savienība).

Līdzīgi kā Inčukalns un Ikšķile varētu rīkoties arī pārējie 11 Pierīgas novadi, kā arī pašvaldības citur Latvijā, piemēram Alsungas novads.

Šonedēļ raidījumā “Tieša runa”, komentējot pašvaldību aptaujas, Pūce paziņoja, ka novadu iedzīvotāju balsojumam būs tikai informatīvs raksturs. Pašvaldībām esot tiesības apkopot iedzīvotāju viedokļus, bet gala vārds piederēšot valdībai.  

“Valsts pienākums ir noteikt tādu administratīvo iedalījumu, kas nodrošina visiem iedzīvotājiem līdzvērtīgus, salīdzināmus pakalpojumus,” uzsvēra Pūce.

Ministrija sagatavos iedalījuma projektu atbilstoši tam, kāds ir visu iedzīvotāju interesēs, saprotot, ka vienā vai otrā gadījumā kopīga piekāpšanās būs nepieciešama.

Arī Inčukalna dome apzinās, ka aptauja, visticamāk, būs rekomendējoša, bet vienlaikus vēlas atgādināt ministram kādu būtisku valstsvīra pienākumu. “Politiķim jāieklausās sabiedrībā un jāņem vērā cilvēku viedoklis. Tas ir viņa pienākums. Bet pēc likumdošanas tās ir tikai rekomendējošs,” sacīja Nalivaiko.

Visticamāk, pašvaldības cer, ka aptaujās vietējie iedzīvotāji pārliecinoši iestāsies par pašreizējo novadu robežu saglabāšanu. Taču vismaz Inčukalna novadā domas dalās un daži reformu pat gaida ar nepacietību.  

“Ļoti labi būs. Te tas Nalivaiko, te nevar saprast, kas te darās un kas te ir,” sprieda Inčukalna novada iedzīvotāja Anna.

“Grūti teikt. Nav zināms, kādi plusi un kādi mīnusi. It kā, kad apvienoja Inčukalnu ar Vangažiem, neviens īpašas izmaiņas nemanīja. Vangaži it kā tik un tā iznāk labāki. Konkrētu secinājumu es nevaru pateikt,” atzina novada iedzīvotāja Anita.

 “Novadu reforma kā tāda ir vajadzīga. Tā ir apsveicama, bet ne katram novadam tā vajadzīga. Tas vairāk attiektos uz kādiem attālākiem reģioniem no Rīgas,” sprieda Inčukalna novada uzņēmējs, kroga “Pie brāļa” īpašnieks Dainis Domiņš.

“Pierīgas novadu uzņēmēji uzskata, ka novads darbojas veiksmīgi un papildu palīdzība nav vajadzīga. Uzskatām, ka iedzīvotāji novadā un uzņēmēji ir pašnodrošināti. Mēs paši spējam pelnīt un strādāt,” sacīja Domiņš.

Pirms lemt par aptauju rīkošanu, pašvaldības vēlas no valdības dzirdēt precīzāku skaidrojumu par gaidāmo reformu. Ministrs Juris Pūce tādu apņēmies sniegt nākamnedēļ gaidāmajās novadu dienās.

KONTEKSTS:  

Intervijā ziņu portālam LSM.lv  Pūce atklāja, ka līdz ar administratīvi teritoriālo reformu, novadus koncentrēs ap attīstības centriem – pilsētām, un bez lauku teritorijām varētu būt tikai Rīga un Jūrmala.

Pūce iepriekš atklāja, ka viens no kritērijiem novadu lielumam varētu būt bērnu skaits. Vienlaikus jau kopš iepriekšējās valdības tiek diskutēts un strādāts pie skolu tīkla sakārtošanas, lai uzlabotu vispārējās izglītības kvalitāti.

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti