Jekaterina Romaņenko ir viena no 13 Valsts kancelejas stažieru programmas dalībniekiem, kas 175 ārzemēs studējošu vai jau nodarbinātu jauniešu konkurencē tika uzrunāti amatam valsts pārvaldē.
Viņa pameta darbu Francijā un atgriezās Latvijā, lai strādātu Valsts administrācijas skolā.
"Es biju un joprojām esmu starptautiskās sadarbības koordinatore. Manā uzraudzībā bija starptautiskie projekti, vizīšu uzņemšana, jāstrādā ar līgumiem. (..) Mani tiešām interesē karjeras veidošana, jaunu iemaņu attīstīšana un strādāšana tieši Valsts administrācijas skolā, jo ir ļoti labs sākums, foršas attiecības ar kolēģiem un laba vieta, vienkārši gribas palikt," stāsta Romaņenko.
Māris pēc vadības zinātnes studijām Mančesterā nonāca Ekonomikas ministrijas Energoefektivitātes nodaļā, bet nesen uzrunāts darbam ar Eiropas fondiem.
"Pēc mācībām es strādāju vienā uzņēmumā Lielbritānijā un kādu pusgadu tur nostrādāju. Tad ieraudzīju šo programmu, iespēju atgriezties Latvijā kā pievienoto vērtību, saņēmos, pieteicos, tiku cauri atlasei un atbraucu atpakaļ," saka Māris Doniks.
Viņš apliecina, ja šādas programmas nebūtu, tad visdrīzāk paliktu Lielbritānijā.
Ne tik pozitīvi valsts pārvaldē nostrādātos mēnešus vērtē Līva Caune, kas Londonā studējusi komunikāciju, tomēr arī viņa tagad nākotni saista ar Latviju. "Gan es, gan iestāde nopirka kaķi maisā. Pienākumi bija definēti citādāk, nekā tie bija praksē. Es kādreiz gribētu vēl strādāt valsts pārvaldē, bet, vai es to darīšu Patentu valdē [kur strādāja kopš atgriešanās no Lielbritānijas], to es nevaru atbildēt. Vidrīzāk, nākamgad es strādāšu privātā uzņēmumā," sacīja Līva.
Lai arī vakances valsts pārvaldē netika radītas speciāli ārzemēs strādājošajiem jauniešiem, papildu līdzekļi viņu atalgojumam tomēr bija nepieciešami – 2015. gadā 68 000 eiro uz sešiem jauniešiem, pērn uz septiņiem vēl vairāk.
"Jāatzīst, ka atalgojums bija augstāks, bet es domāju, tam ir objektīvs pamats, jo jāskatās, ar ko mēs konkurējam, un šajā gadījumā mēs konkurējām ar starptautisko tirgu, ar lielām starptautiskām kompānijām, kurās šie jaunieši bija nodarbināti," norāda Valsts kancelejas Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Baiba Medvecka. "Lai viņiem būtu kāda motivācija arī materiālā ziņā, tas atalgojums bija nedaudz augstāks nekā vidēji valsts pārvaldē," sacīja Medvecka, uzsverot, ka šīs programmas mērķis bija atvilināt uz Latviju tieši ārzemēs studējošos jauniešus.
Finanšu līdzekļi programmas turpināšanai šogad netika piešķirti, bet tās absolventi izstrādājuši plānu, kā jauniešus darbam valsts pārvaldē piesaistīt arī turpmāk, tikai šoreiz – no Latvijas universitātēm.
