ĪSUMĀ:
- Paplašinot centralizētos kanalizācijas tīklus, pašvaldībās neizdodas sasniegt pat pusi no plānotajiem pieslēgumiem.
- Līdz pat 64% mājsaimniecību notekūdeņus attīrīšanai nodod retāk nekā reizi gadā vai nenodod vispār.
- Šie notekūdeņi nonāk vidē neattīrīti, radot vides un cilvēku veselības kaitējuma risku.
- VK: Ne pašvaldības, ne VARAM nedarīja pietiekami, lai pieņemtie normatīvi tiktu ievēroti.
- VK bažas par notekūdeņu attīrīšanas jaudām, jo tikai 4 no 10 apskatītajām pašvaldībām ir pietiekamas rezerves.
- Daudzviet lietus ūdens rada pārslodzi attīrīšanas iekārtām un vājina dūņu darbību tajās.
- Nevienā no revīzijā iekļautajām pašvaldībām nebija plāna šīs situācijas uzlabošanai.
- Notekūdeņu apsaimniekošana daudzviet - sadrumstalota. VK cer uz novadu reformu.
- Uz novadu reformu cer arī VARAM, jo tas ļaušot apvienot resursus. Sola ņemt vērā VK ieteikumus.
- VARAM: kur ir iespējams pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, tas būtu jādara obligāti.
- LPS: Nākamajā ES fondu plānošanas periodā ir paredzēts finansējums tieši šī lietām.
Centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvē Latvijā pēdējās desmitgadēs ieguldīts gandrīz miljards eiro, pamatā no Eiropas Savienības fondiem, tādēļ Valsts kontroli interesēja, cik efektīvi šī sistēma strādā.
VK informēja, ka daudzviet ir kļuvis aktuāls jautājums par decentralizētajām kanalizācijas sistēmām jeb to mājsaimniecībās radīto notekūdeņu daļu, kas neieplūst centralizētajos kanalizācijas tīklos, bet tiek uzkrāta privātmāju krājtvertnēs un septiķos. Arī šie notekūdeņi ir regulāri jāsavāc un jānovada attīrīšanas sistēmās, taču revīzijā konstatētais liecina, ka tas tā nenotiek un ka šī problēma ilgstoši netiek risināta.
Nav ne jausmas, kur paliek līdz pat 74% notekūdeņu
Lai gan pašvaldības ir īstenojušas vērienīgus projektus centralizēto notekūdeņu sistēmu izbūvē, mājsaimniecības nesteidz pieslēgties izbūvētajiem centralizētajiem kanalizācijas tīkliem un turpina izmantot savas decentralizētās kanalizācijas sistēmas, norādīja VK. Revīzijā pārbaudītajās pašvaldībās, izbūvējot un paplašinot centralizētos kanalizācijas tīklus,
nav izdevies sasniegt pat pusi no plānotajiem pieslēgumiem.
Atsevišķās apdzīvotās vietās jaunajiem kanalizācijas tīkliem nav pieslēgusies neviena mājsaimniecība.
Līdz šim šo mājsaimniecību radītie notekūdeņi reti ir nonākuši attīrīšanas iekārtās, un ne pašvaldībām kā notekūdeņu apsaimniekošanas organizatorēm, ne Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) kā vides politikas īstenotājai nav informācijas par to, kur paliek līdz pat 74% decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu. Revīzijā iekļautajās 10 pašvaldībās divas trešdaļas mājsaimniecību šobrīd izmanto kādu no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, un tikai 26% šo mājsaimniecību notekūdeņu nonāk pašvaldību izbūvētajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un tiek attīrīti.
“Šīs revīzijas rezultāti liecina par kārtējo līdz galam neapzināto jomu valstī, kas rada ne tikai virkni jautājumu iedzīvotājiem, bet izvirza arī nepatīkamas hipotēzes par vides piesārņojuma apmēriem, jo nav pienācīgi savākta un attīrīta nozīmīga daļa notekūdeņu. Ļoti negribētos uz šo situāciju attiecināt pārfrāzētu teicienu “aiz mums kaut notekūdeņu plūdi”, bet šobrīd rodas iespaids, ka neviena no atbildīgajām pusēm tā īsti nav pievērsusies sen zināmo problēmu risināšanai. Lai situāciju uzlabotu, būtu aktīvi jāiesaistās gan valsts institūcijām, gan pašvaldībām, gan dabas aizsardzības pārstāvjiem,” paziņojumā norādījusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Atjaunotās iekārtas var izrādīties par vājām
Lai gan normatīvajos aktos noteiktā prasība savākt un attīrīt notekūdeņus no privātmāju krājtvertnēm un septiķiem ir jau sena, izrādās, ka līdz pat 64% mājsaimniecību notekūdeņus attīrīšanai nodod retāk nekā reizi gadā vai nenodod vispār. Līdz ar to šie notekūdeņi nonāk vidē neattīrīti, radot vides un cilvēku veselības kaitējuma risku. Ja prasība par regulāru notekūdeņu izvešanu no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām tiktu ievērota, problēmām ar neattīrītu notekūdeņu nonākšanu vidē nevajadzētu rasties.
Valsts kontroles ieskatā, ne pašvaldības, kas katra savā teritorijā atbild par notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, ne VARAM nav darījušas pietiekami, lai pieņemtie normatīvi būtu ne tikai laba apņemšanās, bet tie tiktu ievēroti arī dzīvē.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība Latvijas Radio norāda, ka spēkā stājušies noteikumi, kas liek pašvaldībām līdz nākamā gada beigām apzināt visas decentralizētās sistēmas un rīkoties, ja tās neatbilst vides prasībām. Taču arī šeit problēmas var radīt iedzīvotāju maksātspēja.
Daudzās pašvaldībās, investējot būtiskus Eiropas Savienības (ES) fondu un valsts un pašvaldību resursus, ir izbūvētas jaunas vai modernizētas vecās notekūdeņu attīrīšanas stacijas. Taču tas ir darīts, neņemot vērā līdz šim nesavākto notekūdeņu apjomu no privātmāju krājtvertnēm un septiķiem. Tādējādi daudzas notekūdeņu attīrīšanas staciju jaudas var būt nepietiekamas lielākam notekūdeņu daudzumam. Modelējot situāciju, kurā visas mājsaimniecības ar decentralizētajām kanalizācijas sistēmām nodotu savus notekūdeņus attīrīšanai, Valsts kontrole secināja, ka
tikai četrās no 10 revīzijā apskatītajām pašvaldībām ir notekūdeņu attīrīšanas jaudu rezerves.
Nav pa kabatai ne iedzīvotājiem, ne vietvarām
Valsts kontrole secinājusi, ka nereti iedzīvotāji nav bijuši laikus informēti par pašvaldības plāniem kanalizācijas tīklu izbūvē un, ceļot māju, jau ierīkojuši savas tvertnes. Pieslēgums arī daudziem ir par dārgu, bet tikai 30 no 119 Latvijas pašvaldībām piedāvā finansiālu atbalstu. Tā kā pieslēgums vienai mājai var maksāt pat vairākus tūkstošus eiro, arī daudzām vietvarām tas nav pa kabatai, atbild Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa.
“Tāpēc mēs uzskatām, ka tur tomēr ir jāmeklē citi atbalsta veidi. Jau 2014. gadā, kad izstrādāja Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu, Latvijas Pašvaldību savienība aicināja šos pieslēgumus centralizētajiem tīkliem finansēt no valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem,” Latvijas Radio sacīja Bērziņa.
Vēl virkni no VK pārmetumiem Latvijas Pašvaldību savienība pāradresē valstij. Neesot pareizi, ka sistēmas sakārtošana atkarīga tikai no Eiropas fondiem, jo tas traucē plānot ilgtermiņā. Tāpat joprojām problēmas rada valsts līmenī nesakārtotā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēma.
“Pilnīgi pamatoti šim jautājumam Valsts kontrole pievērsusi uzmanību. Pašvaldības šo jautājumu sen ir aktualizējušas, un ministrija to ir uzklausījusi.
Nākamajā ES fondu plānošanas periodā ir paredzēts finansējums tieši šī lietām,” sacīja Bērziņa.
Lietus ūdens, notekūdeņu dūņas – tuvākās nākotnes izaicinājumi
Lielu kaitējumu notekūdeņu kanalizācijas sistēmām nodara padomju laika mantojums – lietus ūdens savākšana un novadīšana.
Daudzās apdzīvotās vietās lietus ūdens kanalizācijas sistēma vispār nepastāv vai arī lietus ūdens tiek novadīts tieši kanalizācijā kopā ar komunālajiem notekūdeņiem. Tas rada pārslodzi attīrīšanas iekārtām un vājina attīrīšanai nepieciešamo dūņu darbību, kā rezultātā attīrīšanas iekārtas pārplūst, ar laiku radot arī tehnoloģiska rakstura bojājumus, un vidē nonāk nepilnīgi attīrīti notekūdeņi.
Lai gan šī situācija ir zināma jau sen un tās risināšana var prasīt lielus finansiālus ieguldījumus, nevienā no revīzijā iekļautajām pašvaldībām nebija plāna tās uzlabošanai. Valsts kontroles ieskatā, nav pieļaujams ilgāk turpināt “strausa politiku” un nerisināt šo jautājumu. Tikai apzinot problēmas apmēru, nosakot secīgus soļus tās risināšanai un valsts un pašvaldību institūcijām kopīgi meklējot iespējas finansējuma piesaistei, situāciju varēs uzlabot.
Pēc notekūdeņu attīrīšanas, baktērijām iedarbojoties uz neattīrītajiem notekūdeņiem, rodas dūņas. Šobrīd notekūdeņu dūņas tiek vienkārši savāktas un uzglabātas, jo risinājums to turpmākajam pielietojumam nav rasts. Notekūdeņu dūņas, atbilstoši kompostējot, ir iespējams izmantot kā mēslojumu lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, taču katrā atsevišķā pašvaldībā radušos dūņu apjoms ir pārāk mazs, lai tai būtu ekonomiski izdevīgi veikt dūņu pārstrādi. Tāpēc, Valsts kontroles ieskatā, risinājums šim jautājumam ir jārod valstiskā līmenī, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir sniegts attiecīgs ieteikums.
Sistēmu var uzlabot novadu reforma
Papildu izaicinājumus efektīvai notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai rada arī daudzviet sadrumstalotā notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju struktūra.
Situācijā, kad vienas pašvaldības ietvaros šos pakalpojumus nodrošina pat deviņi dažādi pakalpojumu sniedzēji – kapitālsabiedrības un pagastu pārvaldes –, ir ierobežotas iespējas uzlabot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un samazināt to izmaksas. Turklāt gluži objektīvi Latvijā nav tik daudz ūdenssaimniecības profesionāļu, lai pašvaldības varētu atļauties uzturēt daudzus pakalpojumu sniedzējus. Pilsētās, kur pakalpojumus pamatā nodrošina specializēta kapitālsabiedrība, notekūdeņu apsaimniekošana ir organizēta salīdzinoši kvalitatīvi. Bet
lauku teritorijās, kur pakalpojumus nodrošina pagastu pārvaldes, diemžēl ir daudz vairāk trūkumu gan ar pakalpojumu kvalitāti, gan iedzīvotājiem noteikto pakalpojumu maksu.
Vienota pieeja notekūdeņu savākšanai, novadīšanai un attīrīšanai visā administratīvajā teritorijā ļautu uzlabot pakalpojumu kvalitāti arī pagastos un ciemos ar mazu iedzīvotāju skaitu, kur izmaksas iedzīvotājiem ir krietni lielākas, norādījusi Valsts kontrole. Tā arī paudusi cerību, ka administratīvi teritoriālā reforma kalpos par labu atspēriena punktu arī ūdenssaimniecību darba pilnveidošanai pašvaldībās, ļaujot apvienot kompetences un resursus un rast notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas jomā tādus risinājumus, kas mazinās vides piesārņojumu ne tikai no centralizētajās, bet arī no decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savāktajiem notekūdeņiem.
Uz to, ka novadu reforma pozitīvi ietekmēs ūdenssaimniecības infrastruktūras sistēmas attīstību pašvaldībās un veicinās vienotas pieejas izstrādi notekūdeņu apsaimniekošanai visā Latvijā, paziņojumā medijiem norādīja arī VARAM. Līdz ar reformu pašvaldībām būšot pietiekama kapacitāte sakārtot ūdenssaimniecības pakalpojumus, nodrošināt centralizētu to attīrīšanu un atvēlēt līdzekļus iekārtu uzturēšanai.
VARAM: Pieejams atbalsts pieslēgumu veicināšanai
Vienlaikus VARAM atzina, ka pašvaldības jau tagad var pieteikt projektus valsts aizdevuma programmai, lai īstenotu vides investīcijas, tostarp attīstītu ūdenssaimniecības infrastruktūru.
Pašlaik tiekot meklēti risinājumus, lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, kur vien tas iespējams.
Ministrijas ieskatā vietās, kur ir iespējams pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, tas būtu jādara obligāti,
paredzot pietiekamu laiku, lai to veiktu, ņemot vērā iedzīvotāju sociālekonomiskās iespējas, paziņojumā medijiem norādīja ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par”).
Turklāt, lai veicinātu mājsaimniecību pieslēgumus centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, pašlaik pašvaldībām pieejams valsts atbalsts, ja šādu līdzfinansējumu paredz pašvaldības saistošie noteikumi. Pašvaldību aizdevumu programmā aizņēmumam ir virzīti trīs projekti ar kopējo finansējumu 1,6 miljoni eiro, kas paredz atbalstu pieslēgumu ūdenssaimniecības tīkliem izbūvei mājsaimniecībām ar 2152 iedzīvotājiem.
Ministrijā arī atzina, ka arī nākotnē Latvijā būs vietas, kur racionālāk un ekonomiski pamatotāk būs izmantot decentralizētus risinājumus notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai.
VARAM norādījusi uz vairākām lietām, par kurām nepiekrīt VK. Tostarp VK esot raudzījusies uz ierīkoto ēku pieslēgumu skaitu, bet VARAM – iedzīvotāju skaitu. Tāpat ne visos projektos jau beidzies uzraudzības periods, kurā apkopo informāciju par pieslēgumiem.
Taču kopumā ministrija piekrīt revīzijas ziņojumā paustajam, strādā pie valsts mēroga stratēģijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai un plāno piesaistīt atbalstu ilgtspējīgu lietus ūdeņu noteces sistēmu izveidei pilsētās. VARAM sola ņemt vērā ieteikumus izvērtēt tiesību aktu prasības un uzlabot to ieviešanas uzraudzību.
