Dienas ziņas

Krievija, ASV un Francija aicina izbeigt kaujas Kalnu Karabahā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Rosina atcelt «izdienas pensijas» bijušajiem mēriem

Valsts kontrole aicina pārskatīt pabalstus bijušajiem pašvaldību vadītājiem

Bijušie pašvaldību domes priekšsēdētāji un to algotie vietnieki šobrīd, zaudējot amatu, ik mēnesi var pretendēt uz pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā. To var saņemt amatpersonas, kuras ir bijušas amatos vismaz 2 sasaukumus, ir pirmspensijas vecumā vai sasniegušas pensijas vecumu un nav nodarbinātas. Valsts kontrole apšauba, ka šāds atbalsts un tam paredzētā finansējuma izlietojums ir efektīvs un rada vienlīdzīgu attieksmi pret citām vietvaru amatpersonām. 

ĪSUMĀ:

  • Valsts kontrole aicina pārtraukt izmaksāt bijušajiem pašvaldību vadītājiem īpašus pabalstus.
  • Šie pabalsti turpmākajos gados valstij varētu prasīt ap 11 miljoniem eiro.
  • Nākamgad uz pabalstu varēs pretendēt vairāki simti personu, kas amatu zaudēs administratīvi teritoriālās reformas dēļ.
  • Saeimā jau rosināts pabalstu no likuma izslēgt.

Kopš 2008. gada pašvaldību vadītāji un to vietnieki pēc amata zaudēšanas var saņemt īpašu pabalstu, kas līdzinās izdienas pensijai. Ja amatā būts vismaz divus termiņus, līdz pensijai atlicis ne vairāk par pieciem gadiem un citu ienākumu nav, bijušie pašvaldību vadītāji var pieteikties ikmēneša pabalstam divu minimālo algu apmērā. Tātad no nākamā gada – 1000 eiro mēnesī. Šādu ienākumu līmeni pabalsts nodrošina līdz pat mūža galam.

Pēc iepriekšējām revīzijām un saimnieciskā gada pārskata (SGP) par 2019. gadu revīzijas Valsts kontrole nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ar aicinājumu izvērtēt šāda likumā paredzētā pabalsta nepieciešamību, ņemot vērā, ka valstī pastāv daudzi un dažādi veidi pārkvalifikācijai, ja persona pārtrauc pildīt noteikta amata pienākumus.

Valsts kontroles ieskatā ir apšaubāms arī minētā pabalsta noteikšanas pamatojums, kas tiek saistīts ar vēlētas amatpersonas konkurētspējas zudumu un grūtībām atgriezties darbā iepriekšējā specialitātē.

Saskaņā ar SGP revīzijā par 2019. gadu apkopoto informāciju

no visām 119 pašvaldībām konkrētajā gadā 85 pašvaldības ir aprēķinājušas pēcnodarbinātības pabalstu 222 personām, tam iztērējot pat vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Turklāt turpmākajos periodos šī pabalsta izmaksai būs nepieciešami vairāk nekā 11 miljoni eiro, kurus varētu novirzīt citu pašvaldību iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai.

Saskaņā ar pašvaldību apkopotajiem datiem šobrīd valstī 722 personas ir vai ir bijušas domes vai padomes priekšsēdētāji, vai algoti vietnieki divus sasaukumus vienā pašvaldībā un tādējādi var nākotnē pretendēt uz pabalsta saņemšanu.

Nākamgad uz pabalstu varēs pretendēt vairāki simti personu, kas amatu zaudēs administratīvi teritoriālās reformas dēļ.

“Mūsu ieskatā minētā pabalsta izmaksai nepieciešamo budžeta līdzekļu apmērs būtiski pieaugs gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas dēļ, kad darbu zaudēs daudzu pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki,” uzsvērts valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas parakstītajās vēstulēs.

Revidenti uzskata, ka pabalsts ir netaisnīgs pret citiem valsts pārvaldē strādājošajiem. Ar aicinājumu to mainīt Valsts kontrole vērsusies gan pie premjera, gan Saeimas.

"Mūsu skatījumā ir nepieciešams vērtēt, vai šāds pabalsts ir vispār nepieciešams, vai nav mūsu valstī cita veida pasākumi gan no sociālo pabalstu, gan no pārkvalifikācijas iespējām, kurus būtu iespējams piemērot arī domju bijušajiem vadītājiem un viņu vietniekiem gadījumos, kad viņi zaudē darbu," sacīja Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Saeimā diskusijas par pabalstu jau notiek. To no Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma rosina izslēgt partijas "KPV LV deputāti".

Nākamnedēļ rosinājumu pirmo reizi skatīs atbildīgā komisija.

"Vēl neuzsākot diskusiju, mans viedoklis ir, ka uz nākotni šādiem pabalstiem pašvaldību vadītājiem un vadītāju vietniekiem, visdrīzāk, nevajadzētu būt," sacīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”).

Tikmēr Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāts un Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis skaidru pozīciju par pabalsta atcelšanu nepauž, taču kritizē to, ka lēmums nav pieņemts vienlaikus ar administratīvi teritoriālo reformu.

“Šo jautājumu primāri būtu jāizrunā ar tiem cilvēkiem, uz kuriem tas attiecas. Tas ir ne mazums cilvēku, un šīs tikšanās reģionos bija, bet tur par šo vispār nav ticis runāts. Tas ir zīmīgs brāķis. Saeimā mums šīs diskusijas būs jāveic,” sacīja Valainis.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis pauda cerību, ka deputāti nepieņems straujus lēmumus un pabalstus neatņems tiem, kas tos jau saņem.

Ievērojot iepriekš un arī SGP revīzijā konstatēto, Valsts kontrole aicina valdību un Saeimu izstrādāt ilgtspējīgu risinājumu attiecībā uz konkrēto pabalstu, īpaši ņemot vērā to, ka daļa pašvaldību šo pabalstu izmaksā no sociālās aizsardzības izdevumiem.

Valsts kontroles vērtējumā, rosinātās izmaiņas Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā var kalpot par nozīmīgu un savlaicīgu soli ne tikai pašvaldību nodrošinātās sociālā atbalsta sistēmas sakārtošanā, bet arī ceļā uz valsts noteikto pēcnodarbinātības labumu, tai skaitā izdienas pensiju, sistēmas pilnveidošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti