Valsts aizsardzības koncepcijā uzsver Zemessardzes un Jaunsardzes lomu

Saeima ceturtdien, 16.jūnijā, apstiprināja jaunu  Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredz arī Zemessardzes un Jaunsardzes lomu, informēja Saeimas Preses dienests.

Aizsardzības koncepcijā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Tā ietver trīs valsts aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus - valsts rīcībspēju un gribu, atturēšanas politiku, kā arī valsts aizsardzību kolektīvās aizsardzības ietvaros.

Koncepcijā norādīts, ka valsts militāru aizsardzību nodrošina Nacionālie bruņotie spēki (NBS), kuri miera laikā sniedz atbalstu civilajai sabiedrībai un iesaistās citu uzdevumu veikšanā likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā. Lai spētu pildīt noteiktos valsts aizsardzības uzdevumus, nepieciešams palielināt karavīru skaitu, kas galvenokārt vērsts uz NBS operacionālo spēju stiprināšanu.

Dokumentā izcelta arī zemessardzes un jaunsardzes loma, akcentējot to kā primāro instrumentu sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā. Jaunsardzes mērķis līdz 2018.gadam ir nodrošināt iespēju vairāk nekā deviņiem tūkstošiem jauniešu vecumā no 10 līdz 21 gadam piedalīties jaunsardzē. Savukārt līdz 2024.gadam plānots iesaistīt jau 10 procentus skolu jauniešu, teikts koncepcijā. Tāpat nepieciešams nodrošināt zemessardzes apmācības, piedāvājot pretendentiem elastīgu un pievilcīgu iesaistes sistēmu.

Raksturojot drošības vides izaicinājumus, koncepcijā teikts, ka Latvija kopā ar NATO un Eiropas Savienības sabiedrotajiem ir saskārusies ar Eiropas drošības vides satricinājumu, ko radījusi Krievijas agresija Ukrainā. Suverēnu valstu ietekmēšanā tiek izmantoti dažādi "maigās" un "cietās" varas elementi, īstenojot tā dēvēto hibrīdkaru. Tāpat ievērojamus drošības izaicinājumus rada pieaugošā nestabilitāte Eiropas kaimiņu reģionos, nelegālās migrācijas plūsmas, kā arī citi pārrobežu draudi, īpaši - terorisms. Vienlaikus drošības izaicinājumus rada sabiedrībā joprojām jūtamās ekonomiskās krīzes sekas.

"NATO samitā pieņemtajiem lēmumiem jābūt signālam, ka esam vienoti un solidāri ar dalībvalstu izaicinājumiem gan Alianses dienvidos, gan austrumos. Nepārprotami, mūsu galvenais mērķis ir Alianses ilgtermiņa klātbūtne Latvijā," uzrunā Saeimā teica aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS). "Tieši ilgtermiņa militāri nozīmīga klātbūtne spēj atturēt no provokācijām un militāras agresijas. Tā nav nedz izaicināšana, nedz austrumu kaimiņa kacināšana, kā to vēlas pasniegt atsevišķi eksperti un komentētāji. Tā ir nepārprotama savas pozīcijas paušana, lai nevienam pat nerastos doma pārkāpt mūsu valsts suverēno robežu," norāda Bergmanis.

Potenciālo draudu identificēšana, brīdināšana, informācijas apmaiņa un starpinstitūciju sadarbība ir spējas, lai nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu, sacīts koncepcijā, uzsverot, ka valsts aizsardzības uzdevums ir atturēt pretinieku no nodoma lietot militāro spēku. Sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā veicina šo atturēšanu.

Koncepcijā norādīts, ka valsts aizsardzību īsteno saskaņā ar kolektīvo aizsardzību, attīstot nacionālo noturību un militārās spējas pret ārējo draudu, turpinot integrāciju NATO, kā arī izmantojot NATO valstu kolektīvo un individuālo militāro potenciālu.

Koncepcija paredz, ka aizsardzības budžets tiks plānots atbilstoši budžeta palielinājumam, 2018.gadā sasniedzot divus procentus no iekšzemes kopprodukta.

Līdz šim spēkā bija 2012.gada maijā Saeimā apstiprinātā aizsardzības koncepcija, kurā uzsvars bija likts uz radikālu paradigmas maiņu, Latvijai no drošības ņēmējas pašai kļūstot par drošības devēju NATO ietvaros.

Saskaņā ar likumu katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju.

Šogad valsts aizsardzībai piešķirti papildus 68,5 miljoni eiro, tādējādi kopumā aizsardzības budžetu palielinot līdz 365 miljoniem eiro. Ministrs pauda cerību, ka arī turpmākajos gados stingri sekosim noteiktajiem mērķim sasniegt aizsardzības budžeta apjomu 2% no iekšzemes kopprodukta jau 2018.gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti