Jaunais mācību gads iesācies jau pirms deviņām dienām, tomēr Jelgavas vakara maiņu vidusskolā joprojām redzami cilvēki ar dokumentu mapītēm. „Es iepriekš arī šeit mācījos, un pēc 9.klases iestājos Rīgas Valsts tehnikumā. Bet sapratu, ka šī skola man ir labāka - man te mīļāki skolotāji,” stāsta Jelgavas vakara vidusskolas audzēkne Diāna Federenko, kura nu plāno iestāties 10.klasē.
Bet Edmunds, kurš vēlas mācīties 3.klasē, pastāsta, ka vismaz kārtīgi lasīt un rakstīt gribot iemācīties. Pašlaik vakarskolas ir gatavas uzņemt visus, kuri sapratuši izglītības nozīmi.
Jaunais Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka klases jānokomplektē līdz 30. Jūnijam. Jelgavas vakara vidusskolas direktore Brigita Preisa tajā saskata problēmas: „Piemēram, mūsu skolā no 1.jūlija līdz 31.augustam šajā mācību gadā iestājās 188 audzēkņi, un, ja mums klases jānokomplektē līdz 30.jūnijam, mēs šos audzēkņus būtu zaudējuši.”
Arī Aizkraukles vakara maiņu vidusskolas direktors Andris Antāns telefonsarunā skaidro, ka vēl otrdien, 8.septembrī, parakstīts rīkojums par 11 audzēkņu uzņemšanu, kuri dokumentus iesnieguši pēc 1.septembra, un skolēni turpinot nākt līdz pat oktobrim.
Turklāt paredzēts, ka lielajās pilsētās katrā vidusskolas posma klasē jābūt 25 audzēkņiem, bet novados - 20. „Ļoti gribētos runāt par vienlīdzības principu un prioritātes principu valstī attiecībā uz pieaugušo izglītību, par Satversmes 112.pantu, kas nosaka, ka katram ir tiesības iegūt pamata un vidējo izglītību. Bet lasot šos trīs punktus, liekas, ka pieaugušo izglītība valstī nav prioritāte,” saka Preisa.
Arī divas klases vienā gadā pabeigt būs ļauts tikai dienas skolās, un tas netieši norādot, ka vakarskolas netiek uzskatītas par līdzvērtīgām. „Mums ir daudz tādu skolēnu, kuri pēc beigšanas iestājās augstskolās. Man pašai ir divas meitenes, kas beidza vidusskolu un iestājās augstskolā, pie tam budžeta grupā,” stāsta ķīmijas skolotāja Lilita Vecmuktāne.
Vakarskolās gan cer, ka projekts vēl tiks mainīts, jo, viņuprāt, tādu pieņemt vienkārši nedrīkst.
