Lai gan Siguldas Valsts ģimnāzijā pirms pāris gadiem noslēgušies rekonstrukcijas darbi, mācību klases ir moderni aprīkotas un skolēni sasniedz augstus mācību rezultātus, izglītības iestāde pašlaik tik un tā meklē pedagogus vairākos mācību priekšmetos.
"Šis ir viens no mūsu matemātikas kabinetiem, kas gaida savu skolotāju… Kabinets šobrīd stāv tukšs, gaida komandas kolēģi, un diemžēl neesam ne vienīgā tāda skola Siguldā, ne vienīgā skola Latvijā," sacīja Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.
Kalvāns kā Latvijas Izglītības iestāžu asociācijas vadītājs norādīja, ka pilnībā nokomplektēts pedagogu kolektīvs pašlaik ir mazākumā Latvijas skolu, un, pat ja tas ir izdevies, lielākoties tas noticis, krietni palielinot slodzes citiem pedagogiem.
"Direktoram samierinoties ar šo situāciju, viņš, iespējams, šo vienu konkrēto "X" vakanci nenopublicē, it kā viņam nevajag, bet īstenībā jau ideālā pasaulē viņam vajag," piebilda Latvijas Izglītības iestāžu asociācijas vadītājs.
Ogres Centra pamatskolā pašlaik akūtākā vakance ir 3. klases audzinātājs. Lai bērniem nākamnedēļ notiktu mācības, procesu nāksies rūpīgi pārplānot.
"Esam varējuši ar saviem resursiem izlīdzēties, lai var notikt stundas un visas pārējās lietas, un arī ir piestiprināts audzinātājs, taču tas ir pagaidu risinājums.
Tad, kad runa ir par sākumskolas bērniem... viņi ir maziņi un jo īpaši, ja pirmajā klasē... tas ir katras skolas direktoram ļoti sāpīgs jautājums," atzina Ogres Centra pamatskolas direktore Dace Bondare.
Visgrūtāk skolām ir piesaistīt matemātikas, fizikas un īpaši jau ķīmijas skolotājus. Arī Misas pamatskolā Bauskas novadā vēl pērn ķīmiju pasniedza studente, kura nu izvēlējusies krietni ienesīgāku darbu. Nelielajā lauku skolā trūkst arī krievu valodas skolotāja un sociālo pedagogu. Misas pamatskolas direktore Valija Vaina norādīja, ka laukos esot grūtāk sabalansēt pedagogu slodzes. "Būtu risinājums novada kontekstā, ka tie speciālisti, kas mazās skolās tiek, tie brauc vienu dienu vienā skolā, otru dienu otrā skolā."
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) savukārt uzsvēra, ka vakanču problēmu skolās vienā dienā neatrisinās, bet esot izstrādāts plāns, kā šo problēmu risināt.
"Manuprāt, šis izpeļņas princips skolotāja profesijā ir ārkārtīgi negatīvi ietekmējošs, jo viņš ir spiests vairāk uzņemties, lai vairāk nopelnītu, bet tas ietekmē pārgurumu un izdegšanas sindromu," vērtēja IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vadītājas vietniece Baiba Bašķere.
Savukārt Kalvāns vēl norādīja, ka pedagogu trūkums skolās ir gadiem ielaista problēma. Tas ir zemais profesijas prestižs, atalgojums un nesabalansētās slodzes, kā arī steigā ieviestais jaunais mācību saturs, pienācīgi nenodrošinot mācību līdzekļus. Daudzviet pedagogiem nākas saskarties arī ar uzstājīgu vecāku attieksmi.