Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norādīja, ka pārtikas ražotāji parakstījuši sadarbības memorandu depozītsistēmas atbalstam, jo tas ir vienīgais veids, kā īstenot Eiropas Savienības prasības iepakojuma pārstrādē.
"Eiropas Savienība martā pieņēma kārtējo regulu par to, ka vienreiz lietojamās plastmasas pudeļu ar vāciņiem savākšana un otrreizēja pārstrāde jānodrošina līdz 2025. gadam 77%, bet līdz 2029. gadam – 90% apjomā, depozīta sistēma ir vienīgais ceļš, kas var nodrošināt šādu mērķu sasniegšanu. Un par to atbild ražotājs. Tātad no atkritumu ražotāja šī atbildība ir pārlikta uz ražotāju," stāsta Šure.
Tiesa gan, iepriekš federācija depozīta sistēmas ieviešanu kritizēja. Federācijas mājaslapā pērn februārī norādīts, ka "depozīta sistēmas ieviešanas vienreizējās izmaksas aptuveni 30 miljonu eiro apmērā ir ļoti liela naudas summa, ko politiķi plāno uzlikt uz patērētāju un uzņēmēju pleciem". Arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš ir pārsteigts par pārtikas ražotāju nostājas maiņu
"Tas tiešām man personīgi ir pārsteigums, jo vēl ne tik sen plecu pie pleca mēs bijām pozīciju virknē formātos, ka esošais piedāvātais modelis nebūtu atbalstāms.
Mēs noteikti neesam par vides piesārņošanu vai pret definētajiem zaļajiem mērķiem. Noteikti nē. Tas, kas mums raisa bažas, vai šobrīd virzītais depozīta sistēmas modelis ir pats efektīvākais," norādīja Endziņš.
Turpretī Šure papildināja, ka ražotāji depozīta sistēmu vienmēr atbalstījuši, bet ieviešanai ir vairāki diskutējami veidi. Pārtikas ražotāji iesnieguši arī savus priekšlikumus, lai tirgotājiem un ražotājiem atvieglotu prognozētā izmaksu sadārdzinājuma nastu.
"Mēs lūdzām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) iestrādāt un devām priekšlikumus tādiem trim principiem: tā ir bezpeļņas organizācija, tā ir centralizēta, kā arī ražotāja un tirgotāja atbildībā. Tātad valsts faktiski neko neiegulda. VARAM izstrādā pašlaik atbalstu un Eiropas fondu atbalstu nākamajiem septiņiem gadiem.
Mēs ceram, ka šajā sakarībā varētu arī mēs lūgt šo atbalstu ieviešanai, un tas būtu ļoti būtisks atspaids," skaidroja Šure.
Pašlaik Saeimā diskutētajā dzērienu iepakojuma depozīta sistēmā paredzēts izveidot nacionāla līmeņa sistēmas operatoru, kuru veido dzērienu tirgotāji un ražotāji. Ieviešanas izmaksas varētu būt ap 25 miljoniem eiro, kas netiktu segti no valsts budžeta. Paredzētā depozīta maksa ir 10 centi par taras vienību, kuru, nododot atpakaļ, patērētājs atgūtu. Ražotāji un tirgotāji diskusijās norādījuši uz cenas pieaugumu par 5 - 10 centiem par dzērienu, kas saistīts ar sistēmas apsaimniekošanu.
Vaicāts, vai Eiropas fondu naudu varētu piesaistīt depozīta sistēmas ieviešanai, vides ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") bija izvairīgs: "Šobrīd grūti to būtu komentēt. Domājams, vēl līdz šī gada beigām Saeimā tiks diskutēts par to, kā tad šo modeli labāk piemērot, lai tas būtu pēc iespējas efektīvāks, jo skaidrs, ka kopumā atkritumu problēma gan Latvijā, gan Eiropas mērogā ir ļoti tādā bēdīgā stāvoklī. Ļoti svarīgi aptuveni, pēc dažādu zinātnieku aplēsēm, 70% no kopējā jūras piesārņojuma veido vienreizējie plastmasas izstrādājumi, no kuriem, protams, arī daļu veido plastmasas pudeles, un skaidrs, ka depozīta sistēma ir viens no tādiem veidiem, kas palīdzētu to risināt."
Par depozīta sistēmas ieviešanas likumprojektu priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu ir 20. maijs. Valdības rīcības plāns paredz, ka izmaiņas saistītajos likumos jāpieņem līdz šī gada beigām.
