Militārais poligons “Meža Mackeviči” Vaboles pagastā darbojas jau kopš padomju laikiem. Pēc neatkarības atjaunošanas tas uz laiku bija pieklusis. Taču tagad, Aizsardzības ministrija ar šo vietu saista lielus plānus.
Pašlaik armijas poligons Vaboles pagastā aizņem aptuveni 10 hektāru platību. Pēc Aizsardzības ministrijas iecerētajām izmaiņām tas paplašināsies līdz 2000 hektāriem, pievienojot apkārtējos mežus, kā arī zemi jauna pievadceļa izbūvei. Šos jaunumus Vaboles pagasta iedzīvotāji uztvēruši ar bažām.
"Tā apmācības notiek ar katru gadu arvien vairāk un vairāk. Tāpēc gan tehnikas pārvietošanās pa ceļiem ir vairāk, gan arī šis te trokšņu līmenis," teica Vaboles pagasta pārvaldes vadītāja Aina Pabērza.
"Meža Mackeviču" mājas atrodas skaistā vietā meža ielokā. Taču tieši šeit poligona klātbūtne jūtama visvairāk. Lauku idilli ik pa laikam satricina šāvienu un sprādzienu trokšņi no blakus esošā meža. Šāvieni “Mackevičos” dzirdami gandrīz ik dienas un mājlopi dzīvojot pastāvīgā stresā. Reizēm lielāki blīkšķi un gaisa vilnis izbiedē arī daudz pieredzējušos mājas saimniekus.
"Es pilnīgi apjuku. Es pirmo reizi... un otrā dienā tā spridzināšana lielā bija jūtama pat caur sienu. Un viņi saka, ka mēs trokšņus nedzirdam. Kas viņi skaita mūs par muļķiem?" tā “Meža Mackeviču” māju saimniece Regīna.
Īsākais ceļš uz poligonu ved caur Mackeviču pagalmu, tādēļ militārā tehnika to regulāri izdangā. Tāpat piedzīvoti gadījumi, kad militāristi izbraukā ganības un laukus, bet visnepatīkamākais bijis, kad garām braucošie karavīri, it kā joka pēc, tēmējuši uz zemniekiem ar bruņutehnikai uzmontēto ložmetēju.
Aizsardzības ministrijā uzsver – šāda karavīru uzvedība ir nepieļaujama un par to noteikti jāziņo ministrijai. Arī par bojātu īpašumu var vērsties ministrijā, kas parasti šāda veida zaudējumus īpašniekam kompensē.
Laikā, kad nenotiks mācības, meži būšot pieejami sēņotājiem, ogotājiem un medniekiem. Mācību laikā teritorija tiks slēgta, bet troksnis nebūšot īpaši lielāks kā līdz šim. "Tas poligona apjoms, kāds ieplānots, neļauj stipri palielināt ieroču kalibrus. Klāt varētu nākt vienīgi mīnmetēji, bet tie tiek lietoti ļoti reti," norādīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Tādēļ starpību diez vai vietējie iedzīvotāji jutīs.
Ministrijas pārstāvis īpaši uzsver – poligona teritorija netiek paplašināta. Mācību vajadzībām jau līdz šim izmantoti visi 2000 hektāri. Plānots tikai juridiski sakārtot īpašumtiesības. Tik plaša teritorija esot nepieciešama kā drošības perimetrs, lai lādiņi neizlidotu ārpus poligona, kā tas pirms nepilna gada notika Ādažos. Taču pilnībā izslēgt šādu iespēju nevarot.
Ministrija arī uzsver – jaunas bāzes veidošana reģionam nozīmēs papildus darbavietas vietējiem iedzīvotājiem un jaunas iespējas uzņēmējiem. "Izveidojot bāzi šeit, protams, būs vajadzīgi arī pavāri ēdnīcā un apkalpojošais personāls. Tās būs papildus darbavietas. Karavīri iepērkas veikalos, karavīri apmeklē vietējās ēdnīcas un tamlīdzīgi. Mums ir bijuši stāsti gan Skrundā gan Alūksnē, kad uz mācībām ierodas lielas vienības un vietējā veikalā pat pietrūkst produktu, lai apmierinātu visu pieprasījumu," sacīja Garisons.
Ņemot vērā pretrunīgos viedokļus, projekta sabiedriskā apspriešana pagarināta līdz 24. februārim. Pēc tam tiks rīkota jauna sapulce, uz kuru apņēmusies ierasties arī Aizsardzības ministrijas vadība.
