Ludzas pilsētas pieredze, mācot latgaliešu rakstu valodu
6. klases skolniece Samanta Savicka un 4. klases skolnieks Markuss Mekšs Ludzas pilsētas vidusskolā mācās latgaliešu valodu. Mājās ar ģimeni abi sarunājas latgaliski. Mācīties esot interesanti, ar rakstīšanu gan esot sarežģītāk, atzina skolēni.
Latgaliešu rakstu valodas stundas nav obligātas, katrs pats var izlemt, vai ir interese valodu mācīties. Jāpiebilst, ka ne visi to vēlas.
„No manas klases vairāk neviens neiet, lielākā daļa nezina šo valodu, nesaprot, ģimenē nerunā un nav intereses mācīties,” pastāstīja Samanta.
Ludzas pilsētas vidusskolā ir trīs skolotājas, kuras māca latgaliešu rakstu valodu. Stundas notiek 4. klasei, 5. klasei un 6. klasei kopā un 10. klasei un 11. klasei kopā. Taču šis nebūt nav pirmais gads, kad Ludzā izkopj latgaliskās tradīcijas. Piecus gadus skolā ir arī novadmācība, kurā skolēni apgūst arī latgaliešu valodu. Šo stundu vada sākumskolas skolotāja Ineta Misāne, kura šogad latgaliešu rakstu valodu māca 4. klasei, šī klase aizvadītajā mācību gadā apguva novadmācību un šogad bija priecīgi, ka to var turpināt darīt, pastāstīja skolotāja.
„Bija ļoti priecīgi, ka šogad piedāvāju viņiem turpināt tieši latgaliešu valodā. Nezinu, kā būs nākošgad, bet šogad viss sakārtojās labi,” sacīja skolotāja.
Arī šogad pirmajā klasē ir novadmācība. Un tas ir visprātīgāk, ka pirmās zināšanas par latgalisko tiek iegūtas jau pirmajā klasēs, uzsvēra skolotāja Misāne. Lai mācību process būtu aizraujošāks, šajā mācību gadā 4. klases skolēni paši izveidoja animācijas filmiņu, un tas skolēnus ļoti ieinteresēja.
Misāne stāstīja: „Protams, sākumskolā ir jārada interese. Lai būtu spēles, animācijas, filmas, grāmatas – tieši tas, kas viņiem ir interesanti. Ar rakstīšanu sākam, bet mans galvenais mērķis – radīt interesi un lepnumu, ka viņš to māk. Un mans gandarījums, ka mācību gada beigās es eju pa skolu un man skolēni saka: „Vasala, školuotuoj!””
Skolotāja: Tas, ka visi mācīsies latgaliešu rakstu valodu, nav reāli
„Nav tik traki, jāiet uz to daudzumu, lai katrā vietā būtu kādi, kas ar to tiešām no sirds nodarbojas, un viņi veidos to kodolu. Tas, ka visi mācīsies, tas nav reāli,” norādīja Misāne.
Vanda Žulina vada latgaliešu rakstu valodas stundas 5. un 6. klasei, skolotāja akcentēja, ka, domājot par latgaliešu valodas apmācību, ir jārēķinās, ka ne visiem tas būs aktuāli un šajās stundās kā pašmērķis nav jāizvirza pēc iespējas lielāks skolēnu skaits.
Žulina pauda: „Tas nekad nebūs masveidā, jo pie mums ir daudznacionāla skola. Mēs esam priecīgi, ka viņi latviski runā, lielai daļai runā krieviski ģimenēs, bet vienmēr atradīsies skolēni, kuri gribēs mācīties latgaliešu valodu, un viņu nebūs perspektīvā īpaši daudz, bet tas nenozīmē, ka ar viņiem nevajadzētu strādāt; ja klasē ir viens vai divi bērni, kas to gribētu, tad tam jau ir vērtība.”
Skolotāja Laila Budreviča, kas latgaliešu valodu māca vidusskolas klasēs, norādīja, ka skolēnu zināšanas, kuri izvēlas apgūt latgaliešu valodu, ir dažādas, – vieni valodu zina vairāk, citi mazāk.
„Lielākā daļa mājās nerunā latgaliski. Tagad, kad pulciņā runā, ir liela interese un saka, ka ar vecmammām ir sākuši runāt. Tādu bērnu, kam nav saistības ar latgaliešu valodu, vidusskolā manā pulciņā nav. Interese par šo stundu ir. Meitenes norunā dzejoli, parunā starpbrīdī latgaliski. Iespējams, ka kādam vēlāk rodas interese, ka tā ir īpaša valoda reģionā. Un, dzīvojot šajā pusē, ir tikai goda lieta to vismaz saprast un mēģināt runāt,” atzīmēja Budreviča.
Skolā mācās latgaliešu valodu, taču mājās latgaliski līdz šim nav sarunājušies
10. klases skolnieces Laura, Alise un Rasma Latvijas Radio pastāstīja par savu motivāciju mācīties latgaliešu valodu:
„Ģimenē es nerunāju latgaliešu valodā, tētis runā ar savu mammu, bet es nerunāju. Ir liels izaicinājums un interese apgūt šo valodu.”
„Runāt mājās latgaliešu valodā ir viens, bet iemācīties pareizi runāt, tas ir savādāk, jo mājās mēs runājam vairāk, sajaucot divas valodas – latgaliešu un krievu, tomēr gribas runāt pareizāk, nesajaucot šīs divas valodas.”
„Es mācos latgaliešu valodu, jo man ģimenē visi runā – gan vecāki, gan vecvecāki runā, bet es ar savu brāli un saviem vecākiem nerunāju, pat nezinu, kāpēc. Laikam mums ir ērtāk tomēr latviešu valodā. Un kāpēc es gāju? Lai uzzinātu, kā pareizi runāt, varbūt kādreiz palabot savus vecākus, arī viņiem kaut ko iemācīt, arī pašai ar citiem cilvēkiem parunāt, lai kaut kā to valodu izplatītu.”
Lai gan latgaliešu valodas zināšanas jaunietēm atšķiras, stundās neesot garlaicīgi. Jautājot jaunietēm, kā viņām šķiet, kur nākotnē noderēs latgaliešu valodas zināšanas, viņas atzina, ka tas vispirms ir patriotisma jautājums:
„Tā kā mēs nākam no Latgales, būtu labi, ja mēs zinātu latgaliešu valodu, bet, vai tas daudz kur noderēs,? Vienīgi kaut kādā sarunvalodā, runājot ar radiniekiem vai vecākiem.”
„Es varētu izplatīt tālāk šo valodu, runājot ar bērniem. Arī latgaliešu kultūras ziņu portālā “lakuga.lv”, tur arī ir daudz jaunumu, daudz jaunas informācijas latgaliešu valodā. Es uzskatu, ka varētu noderēt.”
Ne visiem gribētājiem skolā ir iespēja mācīties latgaliešu valodu
Rēzekniete Ilona Ratinska ir divu puiku mamma. Dēliem ir astoņi un desmit gadi. Ģimenē runā latgaliski.
“Bērni brīvi lasa. Ja mēs rakstām īsziņas vai atstājam kādu zīmīti, arī rakstām latgaliski, esmu saglabājusi tādus kā sacerējumus, pasakas, ko viņi ir rakstījuši latgaliski. Jā, ar kādu kļūdu, bet raksta. Ja ejam ciemos pie kāda latgalieša, apsveikuma kartiņas arī parakstām latgaliešu valodā. Tā kā visu laiku lietojam,” stāstīja Ratinska.
Skolā, kur mācās Ratinskas dēli, arī ir novadmācība latgaliešu valodā, bet viņas bērniem neizdodas apmeklēt šīs nodarbības, jo tās notiek vienlaikus ar citiem mācību priekšmetiem. Mamma pati māca bērniem latgaliešu valodu un arī pareizrakstību. Ratinska ir pārliecināta, ka šādām stundām jābūt visās skolās un arī jāpārdomā, lai tās var apmeklēt visi bērni.
„Būtu jābūt latgaliešu valodai un literatūrai. Novada mācība var būt tikai tiem bērniem, kuri nav latgalieši, kuriem ir tikai intereses un latgaliešu saknes. Esmu daudz dzirdējusi, ka bērni aiziet uz tām mācībām un viņiem nav interesanti. Ja tu esi īsts latgalietis, tajā stundā nav ko darīt. Skolotāja runā latviešu valodā. Manā izpratnē būtu jārunā ar bērniem latgaliski, kā citādi viņi valodu var iemācīties? Latgalē dzīvojot, tev ir jāsaprot latgaliešu valoda. Tu vari nerunāt, bet tev ir jāsaprot,” pauda Ratinska.
Latgaliešu valodas mācībām nav pieteikušās skolas no Daugavpils pilsētas un Līvānu novada. Runājot par latgaliešu valodas izmantošanu novada skolās un iespējām kopt latgaliskās tradīcijas un runāt latgaliešu valodā, Līvānu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ilga Peisiniece norādīja, ka novada skolēniem ir šādas iespējas arī bez atsevišķām latgaliešu valodas stundām.
Peisiniece sacīja: “Līvānu 1. vidusskolā ir folkloras kopa “Ceiruleits”, kas ļoti veiksmīgi dara šo darbu. Šajā folkloras kopā apmēram ir 70 bērnu. Mums bērni skatuves runas konkursos izmanto iespēju uzstāties latgaliešu valodā. Piemēram, Rudzātu vidusskolā novada mācības, vēstures stundās ir tāda prakse arī stundās izmantot latgaliešu valodu un stāstīt par dažādiem notikumiem tieši latgaliešu valodā. Atsevišķi pedagogi izgājuši arī apmācību, bet jāsaka tā, ka galvenā lieta, kas bremzē, tā ir ieinteresētība, jo varbūt arī ne vienmēr vecāki ir tie, kas atbalsta, lai bērni apgūst vairāk nekā sarunvalodā, ko izmanto varbūt mājās, ģimenē vai tiekoties ar vecvecākiem.”
Latgaliešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāju asociācija: Šogad iesāktais pilotprojekts noteikti jāturpina
Latgaliešu rakstu valodas izmēģinājuma programmu skolās finansiāli nodrošina VAS "Latvijas Valsts meži".
Lai nodrošinātu skolotāju darbu, šajā mācību gadā ir atvēlēti 30 000 eiro.
Latgaliešu rakstu valodas pilotprojekta īstenotāji ir nodibinājums "Latgaliešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāju asociācija". Asociācijas valdes priekšsēdētāja Veronika Dundure atzina, ka uz to, lai latgaliešu valoda tiktu mācīta skolā, ir iets vairāk nekā 20 gadus. Šobrīd, kad skolās tas tiek īstenots, ir redzams, ka ne viss rit tik gludi.
Dundure skaidroja: „Noteikti skolotājam bija lielas šaubas, vai viņš varēs mācīt latgaliešu valodu, juzdamies nedroši par savu pareizrakstību, bet projektā bija ieplānots un notika katru mēnesi semināri, kur gan paši skolotāji mācījās latgaliešu rakstu valodas pareizrakstību un lietojumu, gan iepazina daudzus citus jautājumus, kas saistās ar Latgali.”
Ir arī dažādas izpratnes par šīs stundas nepieciešamību. „Skolēni neredz, kur tas dzīvē būs vajadzīgs, neapzinās, ka valoda ir viņa saknes,” piebilda Dundure.
Taču par to, ka latgaliešu rakstu valodas stundām ir vieta skolās, šaubu neesot.
Ministrijā atzīst – latgaliešu rakstu valodas apguve ir aktuāls jautājums
Bez "Latvijas Valsts mežu" finansiālā atbalsta rasts arī valsts finansējums. Latgales reģiona izglītības iestādēm ir iespēja piedalīties atbalsta programmā latgaliešu kultūras apguvei, tajā skaitā rakstu valodas apguvei. Finansējums skolām būs pieejams arī nākamajā mācību gadā.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norādīja, ka šis jautājums ir aktuāls un lielas cerības tiek liktas uz Latviešu vēsturisko zemju likuma īstenošanas plāna izstrādi, pie kura darbojas speciāli izveidota darba grupa. Tas ļaus piesaistīt arī papildu finansējumu.
IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vineta Ernstsone paskaidroja: “Un arī šajā plānā notiek diskusijas, kādā veidā sagatavot – gan lībiešu, gan latgaliešu rakstu valodu apguvei izglītībā, gan varbūt ārpus izglītības procesa, interešu izglītībā, tai skaitā arī pieaugušo. Mēs saredzam, ka tās diskusijas turpināsies arī Vēsturisko zemju likuma plāna izstrādes gaitā. Priekšlikumi Kultūras ministrijā jau ir iesniegti, un izglītības jautājums ir viens no plašākajiem gan iesniegto priekšlikumu ziņā, gan apkopojot šos priekšlikumus, kādi ir uzdevumi un pasākumi. Un droši vien tā plāna izstrādes gaitā tiks meklēti risinājumi, kas šobrīd nav iekļauti izglītības saturā. Plašākas iespējas ir saistītas gan ar speciālistiem, gan arī materiāliem, gan arī ar finansējumu. Protams, ka valsts valodas politikas plānošanas periodā līdz pat 2027. gadam ir paredzēti atbalsta pasākumi vai virzieni latgaliešu rakstu valodas attīstībai. Mēs saredzam, ka tas ir kontekstā gan ar izglītības procesu, gan ar šo veidojamo plānu, kas tiek izstrādāts saistībā ar Vēsturisko zemju likumu.”
Izglītība un latgaliešu valoda ir arī viens no centrālajiem jautājumiem, par ko diskutēja Latgales kongresā, kas no 27. līdz 29. aprīlim norisinājās Rēzeknē, pulcējot nozares ekspertus. Viens no sarunu blokiem bija veltīts latgaliešu valodai un novadmācībai skolās.
