Veselības tiesību eksperti tajā saskata iespējamus pacientu tiesību pārkāpumus, slimnīca skaidro, ka šādi noteikumi nav bez iemesla, bet Veselības ministrija uzskata – par noteikumiem atbildīga ir katra slimnīca pati.
Latvijā tiek piekopta prakse, atsevišķās ārstniecības iestādēs, intensīvās terapijas nodaļās pacientiem aizliegt lietot mobilos tālruņus un citus komunikācijas līdzekļus.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore, medicīnas tiesību eksperte Solvita Olsena norādīja, ka nav atrodams pamatojums šādai rīcībai, tādēļ tā varētu būt neatļauta, nelikumīga rīcība,
jo pacienta privātie komunikācijas līdzekļi ir daļa no viņa privātās dzīves, savukārt likums pacienta privāto dzīvi un tiesības komunicēt, aizsargā.
“Telefona lietošanas aizliegums pacientiem ir neatļauta iejaukšanās pacienta privātajā dzīvē. Mani studenti, kuri strādā ārstniecības iestādēs, regulāri stāsta, ka šāda prakse tiek praktizēta un tādi ir ārstniecības iestāžu noteikumi. Un tad ir jautājums – vai tiešām pacientam ir atņemta iespēja pašam sazināties ar tuviniekiem,” pauda Olsena.
Eksperte uzsvēra, ka īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis Covid laikā. Sākotnēji tas bija saprotams, jo bija bažas, ka Covid izplatās no virsmām, taču šobrīd ir gana skaidrs – tā ir infekcija, kas izplatās pa gaisu, tādēļ arī šis arguments ierīču aizliegšanai vairs neiztur kritiku.
Dažādi ierobežojumi pacientiem intensīvās terapijas nodaļās ir RAKUS. Slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba skaidroja – absolūtais vairākums intensīvās terapijas nodaļā esošo pacientu ir tādā stāvoklī, ka nemaz nav spējīgi nedz sarunāties, nedz arī lietot kādus komunikācijas līdzekļus. Visbiežāk atlabstot, pacientu pārved uz citām nodaļām un tur – līdz ar drēbēm un vērtslietām, pacients saņem atpakaļ arī savu telefonu, datoru un citas ierīces. Tomēr tajos gadījumos, kad arī intensīvās terapijas nodaļā ir pacienti, kuri būtu spējīgi lietot, piemēram, telefonu, tas nav atļauts, galvenokārt, drošības apsvērumu dēļ.
“Tajās situācijās, kad pacients sākotnēji vēl ir pie samaņas un puslīdz adekvāti spējīgs izvērtēt situāciju, mums ir speciāli tam paredzēti telefoni, kur caur “Whatsapp” vai “Zoom” ir iespējams sazināties ar saviem tuviniekiem.
Jāsaprot, ka dzīvībai svarīgu orgānu funkciju traucējumi var iestāties pēkšņi un mums bieži ir problemātiski vēl skatīties, kur palagos ir kaut kādi telefoni vai lādējamās ierīces.
Jāņem arī vērā, ka tiek izmantota precīza, sarežģīta aparatūra, kurai tas teorētiski var radīt traucējumus,” sacīja Šuba, piebilstot, ka pirmās vajadzības lietas, piemēram, dzirdes aparātus, brilles vai protēzes, pacientam tiek atstātas.
Veselības ministrijas pārstāve Sintija Gulbe skaidroja, ka ministrijā gan pārkāpumu slimnīcu darbā nesaskata.
“Attiecībā uz satura līdzekļiem, kas ir pieejami pacientiem slimnīcās, šo kārtību nosaka pati slimnīca, kādā veidā pacients var sazināties ar saviem radiniekiem,” pauda Gulbe.
Tas nozīmē – veselības ministrijas ieskatā katra slimnīca pati ir atbildīga par šo noteikumu izstrādāšanu. Tomēr Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore, medicīnas tiesību eksperte Solvita Olsena šajos ierobežojumos saskata pacientu tiesību pārkāpšanu.
