Premjers norādīja, ka pirmdien noslēdzās priekšlikumu iesniegšanas termiņš Saeimā atvērtajam Imigrācijas likumam un priekšlikumus iesniegusi gan Nacionālā apvienība (NA), ar kuru vēl nav panākta vienošanās par šo jautājumu saistībā ar nākamā gada valsts budžeta projektu, gan arī EM.
Premjers uzskata, ka EM priekšlikums varētu būt par labu pamatu, lai panāktu vienošanos.
"Pamatā šajā likumprojektā atspoguļoti tie priekšlikumi, kas bija atspoguļoti pašā EM pētījumā, paredzot ekonomiskās attīstības fonda izveidi, un investoriem iemaksu šajā ekonomiskās attīstības fondā, nosakot minimālo darījuma slieksni ar nekustamo īpašumu 140 tūkstošus eiro visā valsts teritorijā, atceļot šo samazināto slieksni. Un paredzot vairākus jaunus veidus, kādā veidā var iegūt termiņuzturēšanās atļaujas, ieskaitot tiešu iemaksu ekonomiskās attīstības fondā un valsts bezprocentu obligāciju iegādi. Novitāte likumprojektā, ka ir paredzētas kvotas," sacīja premjers.
Pirmdien premjers piedāvāja kvotu noteikt 900 projektu apjomā, kā tas bija 2012.gadā, bet nozare sagaidot vairāk - no 1500 līdz 2000.
"Nacionālā apvienība uzstāj uz būtisku mazāku līmeni, bet uzskatu, ka tas jārisina sarunās ar uzņēmējiem. Tas noteikti būs vēl sarunu jautājums," uzsvēra premjers.
Latvijā kopš 2010.gada pavasara ir spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas pieļauj, trešo valstu pilsoņi var saņemt uzturēšanās atļauju, ieguldot līdzekļus Latvijas uzņēmumos vai iegādājoties šeit nekustamo īpašumu - termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš iegādājies nekustamo īpašumu Rīgā, Rīgas reģionā vai lielajās pilsētās par summu ne mazāku kā 100 000 latu vai arī nekustamo īpašumu ārpus Rīgas par kopējo summu ne mazāku par 50 000 latu.
Latvijā visvairāk uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām saņēmuši bijušo PSRS valstu pilsoņi, tostarp Krievijas un Uzbekistānas pilsoņi, savukārt trešo vietu aiz šo valstu pilsoņiem ieņem Ķīnas valsts piederīgie.
