Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Latvijā trīspadsmito reizi atzīmē Zemes stundu

Panorāma

Panorāma

Plāno stingrāk ierobežot plastmasas izmantošanu

Uzņēmumi gatavi valdības iecerei stingrāk ierobežot vienreizlietojamo plastmasas trauku izmantošanu

Vienreizlietojami trauki – daudziem tā ir ikdiena. It īpaši Covid-19 pandēmijas laikā, kad ēdienus tirgo tikai līdzņemšanai, pieprasījums pēc iepakojuma bieži ir kļuvis par nepieciešamību. Bet plastmasas kalni aug un līdz ar tiem arī kaitējums videi. Valdība plāno jau pēc aptuveni trīs  mēnešiem ieviest līdz šim stingrāko aizliegumu plastmasas lietošanai. 

Pasaulē saražo vairāk nekā 300 miljonus tonnu plastmasas gadā, spriežot pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) datiem. Plastmasa veido aptuveni pusi no visa cilvēku radītā piesārņojuma pasaules okeānos. Tur ik gadu nonāk vairāk nekā 20 miljoni tonnu plastmasas. Tas ir ap 3 kilogramiem uz katru planētas iedzīvotāju gadā. Plastmasa nonāk putnos, zivīs, dzīvniekos un vēlāk ar pārtiku – tāpat arī cilvēkos.  

Plastmasas kastīte ēdiena līdzņemšanai ir viens no populārākajiem plastmasas traukiem. Speciālisti skaidro – ja pēc vienas pusdienošanas reizes šo nomet kaut kur dabā un atstāj, būs vajadzīgi 400 gadi, kamēr tas sadalīsies. Bet arī pēc tam kaitīgais iespaids uz vidi turpināsies. Un – pat ja rīkojas vispareizākajā veidā un izmet konteinerā pie citām plastmasām, tas tik un tā daudz nelīdz. Pēc tam, sapresēts atkritumu vedējā un nonācis līdz apsaimniekotājiem, tas ir nekur neliekams, kaut lietotājam bijis uz īsu brīdi ērts.

Uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics norādīja: “Viņa lielā pozitīvā īpašība, protams, ka viņš siltumu saglabā, bet no pārstrādes viedokļa viņš faktiski ir nepārstrādājams. Tāpēc arī viņš ir aizliegts.”

Atšķirībā no PET pudelēm, kas nonākot dabā, ir tikpat kaitīgas, tās tomēr aizliegtas nav.

“PET pudeles ir labs pārstrādājams materiāls, kad tas nonāk dzeltenajā šķiroto atkritumu konteinerā. Viņas ir  tīrs materiāls, ko var labi pārstrādāt. Te ir liels kalns, kas drīzumā tiks sapresēts un vests tālākai pārstrādei un tur ārā nāk jau mazas granulas, kas dod iespēju šo materiālu atkal ražot. Vai nu tās ir pudeles vai tie ir citi izstrādājumi,” sacīja “Clean R” sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Auziņa.

Nepārstrādājamo plastmasu, it īpaši ēdienu iepakojumu  daudzums esot arvien pieaugošs. 

Ja viss noritēs, kā iecerēts, jau pēc nedaudz vairāk kā trim mēnešiem, sākot no 3. jūlija, būtu aizliegts Latvijā ražot, ievest no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm un importēt: vates kociņus no plastmasas, galda piederumus – dakšas, nažus, karotes, irbulīšus. Tas attieksies arī uz plastmasas šķīvjiem. Tāpat uz dzērieniem paredzētiem salmiņiem un dzērienu maisāmkociņiem. Arī kociņiem, kas paredzēti baloniem. Un arī tūlītējam patēriņam domātās pārtikas putuplasta polistirola iepakojumu – gan ēdieniem gan arī dzērieniem paredzēto. Kā arī no oksonoārdāmās plastmasas ražotiem gan vienreizējiem, gan atkārtoti lietojamiem izstrādājumiem. 

“Esam gatavi. Atbalstām. Daba ir jāsaudzē,” tā par izmaiņām saka viena no lielāko sabiedrisko ēdinātāju – uzņēmuma “Lido” valdes loceklis Renārs Gulbis.

Uzņēmumā esot sākuši tam gatavoties jau pirms diviem gadiem. Tagad no aizliegtā saraksta palikuši vēl salmiņi, kas tiks aizstāti ar papīra un arī galda piederumi.

“Naži, dakšas – tas tiks aizstāts vai nu ar koka izstrādājumu, vai ar bioplastmasas, kas ir atļauts. Skatāmies vērtējam šobrīd izdevīgāko, ērtāko klientiem variantu,” sacīja Gulbis. 

Arī citā – daudz mazākā uzņēmumā – konditorejas studijā “KD” uz izmaiņām raugās pozitīvi un novērots, ka klienti starp vienreizlietojamiem traukiem vēl pirms Covid-19 pandēmijas labprātāk izvēlējās tos, kas nav no plastmasas.

Uzņēmuma īpašnieks Māris Bilaks skaidroja: “Protams, viņi ir dārgāki nekā plastmasas, bet nu... Protams, es kā tirgotājs noteikti skatīšos kaut ko, kas man izdevīgāk, lētāk. Bet, nu, es pieļauju ideju, ka piegādātāji arī noteikti konkurēs savā starpā, un, iespējams, tās cenas varētu būt patīkamākas nekā, teiksim, gadu iepriekš.”

Par svarīgu noteikumu tiek uzskatīts arī tas, ka vēl kādu laiku drīkstēs izmantot tos plastmasas krājumus, kas saražoti, ievesti vai importēti līdz 3. jūlijam, kad aizliegumam paredzēts stāties spēkā. 

Ne visam arī tik viegli var atrast alternatīvu, norādīja “Lido” pārstāvis: “Ar to plastmasu tā situācija nemaz nav tik viennozīmīga. Piemēram, tie videi draudzīgie iepakojumi – viņi mēdz saskarē ar ēdienu piemirkt. Viņi nav hermētiski, no viņiem ēdiens var iztecēt, un tādā ziņā klients neviens priecīgs nebūs.”

Valdības iecere ar 3. jūlijā plānoto aizliegumu ir Latvijā kopumā ik gadu par 40 tonnām samazināt plastmasu saturošus atkritumus. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”) skaidroja: “No atkritumu daudzuma šis kopējais apjoms nebūs salīdzinoši liels, taču tas dod tādu nozīmīgu soli tajā virzienā, lai mēs kopumā nodrošinātu to, ka samazinās šis vienreizējās lietošanas plastmasas patēriņš.”

Veikalos izmantojamiem maisiņiem, kas gatavoti no nenoārdāmas plastmasas un kas šobrīd atļauti vēl līdz 2025. gadam, termiņu iespējams, saīsinās. 

“Bet vienlaikus mēs no ministrijas puses arī nu domājam to, kādā veidā šo procesu varētu paātrināt, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu veikalos nonākt pie pilnībā dabai draudzīgiem materiāliem, kas neatstāj tādu nozīmīgu kaitējumu kaitējumu videi,” atzīmēja Plešs. 

Valdības iecerēm vēl ir jāgaida arī apstiprinājums Saeimā, kur, kā atzina ministrs diskusijas noteikti vēl būs, bet Saeimas vairākums esot zaļām idejām atbalstošs. 

KONTEKSTS:

No 5. jūlija visā Eiropas Savienībā, arī Latvijā, būs aizliegts tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus un galda piederumus, izņemot glāzītes. Aizliegums attieksies arī uz salmiņiem, dzērienu maisāmkociņiem, vates kociņiem un balonu kātiņiem. Tāpat tiks ierobežots citu plastmasas izstrādājumu, piemēram, pārtikas iepakojumu, patēriņš.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka minētie vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi veido vairāk nekā 70% jūras piesārņojuma. Lai mazinātu vides piesārņojumu ar pārstrādei nepiemērotajiem plastmasas traukiem, pašus patērētājus jau šobrīd aicina uz ēdināšanas iestādēm doties ar savu pusdienu kārbu, kas lietojama daudzkārt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt