Sestdien Sarkaņu pagastā uz ceļa Madona – Gulbene “Opel” markas mašīna, iebraucot pretējā joslā, sadūrās ar kravas auto. Bojā gāja “Opel” vadītāja un pasažiere. Vienai no vieglā auto riepām nebija atbilstošs protektora dziļums.
Līdzīgā veidā, iebraucot pretējā joslā un saduroties ar kravas auto, uz Bauskas šosejas avārijas vietā bojā gāja BMW vadītājs un blakussēdētājs. Trešais pasažieris ar lūzumiem ārstējas slimnīcā. Viņa dzīvība nav apdraudēta, bet uz savu draugu bērēm šonedēļ viņš noteikti netiks – pārāk smagi avārijā cieta pats. Neviens no trim braucējiem nebija piesprādzējies.
Traģiskajā avārijā izdzīvojušais Nauris arī nebija piesprādzējies
Celtnieka Naura Valdovska un divu viņa draugu ikdienas brauciens no Bauskas uz Ķekavu, kur viņi strādāja kārtējā jaunbūvē, aprāvās traģiski. Skatoties uz sadauzīto BMW, grūti ticēt, ka vispār kāds avārijā varēja izdzīvot. Redzot, kā viņi slīd virsū kravas mašīnai, Nauris aizmugurējā sēdeklī rāvies čokurā.
“Slīpi ieslīdējām, nezinu, vai tās siksnas ko mainītu,” saka Nauris.
Viņš avārijas brīdī nezaudēja samaņu un labi atceras, kā mašīna saslīdēja, kā ieslīdēja pretējā braukšanas joslā, virsū kravas auto, kā pēc tam sadauzīto auto grieza un atsita durvis, jo viņš pats no tā nevarēja izkļūt.
“Es neuzskatu nevienu par vainīgu, nezinu, laikam tas vienkārši ir liktenis,” saka Nauris.
Viņš ir viens no pieciem pēdējā laika smagajās avārijās cietušajiem, kas šobrīd ārstējas klīnikā “Gaiļezers”. Te nav vieglu pacientu, kāda sieviete avārijā zaudējusi roku. Citam – smagi lūzumi un iespējama invaliditāte. Nauris ticis cauri salīdzinoši veiksmīgi.
Traumatoloģijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis saka, ka Naura dzīvība nav apdraudēta, viņam drīzāk būs vajadzīga psihologa palīdzība.
Avārijā Nauris zaudēja labus draugus. Viņus glabās šo ceturtdien. Naura ģimene un draugi katru dienu tagad mēro ceļu uz Rīgu, lai palātā būtu blakām. Bet naktīs viņš atkal un atkal izdzīvo avārijas brīdi.
Tikmēr dakteris Vikmanis uzskata, ka 90 procentos gadījumu tā ir pašu autovadītāju atbildība pret sevi un pārējiem. Cietušie neapzinās, kādi ir apstākļi uz ceļa, ka ir apgrūtināta redzamība, dažiem ir auto ar nekvalitatīvām riepām, viņš saka.
Iesaka netaupīt uz drošības rēķina
Taču nevar teikt, ka visi autovadītāji ar ziemu nerēķinās. Tieši otrādi, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīkotajiem bezmaksas kursiem par drošu braukšanu sniegā un ledū Rīgā pieteikušies tik daudz gribētāju, ka reģistrāciju nācies pārtraukt, jo Biķernieku trasē visiem nepietiktu vietas. Iespējas apgūt drošu braukšanu vēl ir CSDD filiālēs Latvijas novados.
Bet visas pēdējā laika smagās avārijas vieno tieši automašīnu riepu stāvoklis. Vienai riepu protektori bija 4 milimetri biezi, citai – vienas aizmugurējās riepas protektors bija tikai divi milimetri biezs, savukārt vēl vienam auto, kas cieta avārijā ar upuriem, aizmugurē bija vasaras riepas.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis atzīst, ka bieži vien autovadītāji formāli izpilda prasības un ziemas riepu protektora dziļums ir uz robežas – tie ir 4 milimetri, bet ziemā ar to ne vienmēr pietiek drošai satiksmei.
Daudziem riepas ir diezgan vecas. Tāpēc policija aicina nežēlot līdzekļus drošībai un pievērst uzmanību riepu stāvoklim.
Arī CSDD drošas braukšanas eksperts Normunds Lagzdiņš atzīst, ka 4 milimetru dziļš protektors ziemā “ir pats pēdējais” un, iespējams, jau pie šāda protektora jādomā par jaunu riepu iegādi.
Lagzdiņš arī stāsta, ka izplatītākā autobraucēju kļūda ziemā ir pārāk aktīva stūres pagriešana. Dažiem šķiet, ka ziemā, kad mašīna īsti neieiet līkumā, jāpagriež stūre vēl vairāk, taču tā nav. Ziemā visi līkumi ir tādi paši kā vasarā un, ja griež stūri vairāk, tad mašīna neklausa, mašīnas priekšējie riteņi slīd ārā un mašīna neieiet līkumā, skaidro Lagzdiņš.
Viņš gan piebilst, ka arī ceļi Latvijā varētu būt labāki, jo “sliktus ceļus labi sakopt nevar”.
